Pārveidot 11. novembra krastmalu

Šo gadu laikā tika izveidota jauna gājēju pāreja Kaļķu ielas galā, kas ļauj nokļūt gan krastmalā, gan uz Akmens tilta. Ir realizēts Spīķeru projekts, sakārtota krastmala un izveidota promenāde no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam. Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā (RVC TP) un saistošajos noteikumos (RVC TIAN) ir iestrādāts 11. novembra krastmalas attīstības scenārijs divās kārtās, kur sākotnēji paredzēta pakāpeniska transporta plūsmu reorganizācija un samazināšana, attiecīgi sašaurinot brauktuves, samazinot asfaltētos laukumus un palielinot gājējiem un apstādījumiem atvēlētās platības, paredzēta Krastmalas laukuma izveidošana lielu publisku pasākumu norisei, krastmalas labiekārtošana un daudzveidīga ūdens teritorijas izmantošana (gan publiski izmantojamām laivu piestātnēm, gan privātām iniciatīvām – arhitektoniski augstvērtīgu publiskas izmantošanas peldbūvju novietošanai). Tālākā attīstībā daļu no transporta paredzēts novirzīt tunelī ar tūristu autobusu stāvvietām, kā arī izbūvēt tramvaja līniju, savienojot Akmens tilta un Eksporta ielas līnijas.

Ieviest dažādus satiksmi nomierinošus pasākumus centra ielās

Daudzviet Vecrīgā un dažās citās centra ielās ir izveidoti ātrumu ierobežojošie vaļņi jeb t.s. guļošie policisti. Ir izveidotas velojoslas, piemēram, Elizabetes, Dzirnavu, Lāčplēša ielā, kas samazina telpu auto transportam, tādā veidā ierobežojot satiksmi.

Tāpat Jans Gēls iesaka noteikt ierobežojumus jaunu autostāvvietu izveidošanai centra galvenajās ielās.

Veidot jaunas gājēju ielas, piemēram, Vaļņu ielu un Kaļķu ielu

Vaļņu iela šobrīd jau ir kā gājēju iela, taču ne visos tās posmos, tās labiekārtojums vēl ir jāuzlabo. Kaļķu iela gandrīz visā garumā ir gājēju iela. RVC TP ir noteiktas divu veidu ielu kategorijas, kur vide jāpārveido un jālabiekārto atbilstoši gājēju kustības un gājēju vides prasībām: gājēju ielas (liela daļa Vecrīgas ielu un atsevišķi ielu posmi, piemēram, Spīķeros u.c.), kur vispārēja transporta kustība nav atļauta; ielas ar prioritāti gājējiem, kas saglabājamas kā ielas visiem transporta veidiem, bet ar labiekārtojuma palīdzību veidojama vide ērtai gājēju kustībai (ietvju platums, apstādījumi, ērtas pārejas šķērsielām, labvēlīgs luksoforu režīms).

Ierīkot jaunas vietas ar soliņiem, kur pulcēties un atpūsties gājējiem

Atpūtas vietām Gēls daudz lappušu velta arī savā grāmatā, runājot par komunikāciju un dimensiju, cilvēku uztveri un to, ka cilvēki paši padara pilsētu viesmīlīgāku un drošāku, līdz ar to viņiem jādod iespēja satikties un uzturēties patīkamā pilsētvidē. Rīgā nesen ir atjaunoti vēsturiskie parki - Ziedoņdārzs un Grīziņkalns, izveidots jauns parks Skanstē (t.s. Olimpiskais parks), revitalizēts Spīķeru kvartāls un krastmalas promenāde, labiekārtota daļa Centrāltirgus teritorijas, soliņi ir izveidoti vairākās vietās pie publiskiem objektiem Krišjāņa Barona ielā. Atjaunots labiekārtojums ar soliņu un velo stāvvietu izveidošanu daudzos publiskos objektos – skolu teritorijās, 1. slimnīcas teritorijā u.c. Nedaudz agrāk (bet pēc 2001.gada) ir pārveidots arī Līvu laukuma labiekārtojums. Turpmāk ir plānota vēl vairāku citu parku atjaunošana. Izstrādes stadijā ir Centrāltirgus revitalizācijas projekts, kas dos būtisku ieguldījumu šī arhitektūras pieminekļa un apkārtējās pilsētvides kvalitatīvā attīstībā un izmantošanas potenciāla paaugstināšanā.

Paplašināt ietves un ierīkot velojoslas tiltiem pār Daugavu

Attiecīga pārbūve un kvalitatīva uzlabošana ir veikta Salu tilta gājēju un velo telpai. Paredzēta jauna gājēju un veloceļa savienojuma izveidošana starp Daugavas krastiem Rail Baltica projekta (jauna dzelzceļa tilta) ietvaros, atvieglojot nokļūšanu arī uz Zaķusalu, kas ļaus šo nepieejamo teritoriju labiekārtot un izmantot rekreācijai.

Izmantot Daugavu atpūtai un rekreācijai, attīstot makšķerēšanu, laivu braukšanu un sērfošanu. Nākotnē ūdens (akvatorijas) izmantošanai Rīgā plānotas gan vispārējās ar ūdeni saistītās izmantošanas, gan atšķirīgas zonas, piemēram, reprezentatīvā «prezidenta pils piestātne», vairākas teritorijas viesu un pilna servisa jahtu un laivu ostām, un vairākas kompleksas ūdenstelpas attīstības teritorijas, piemēram, 3 teritorijas ar atšķirīgu izmantošanas spektru garākā Daugavas krastmalas posmā starp Salu tiltu un Bīskapa gāti, kā arī pie Daugavas salām u.c.

Sakārtot āra kafejnīcas, lai tās nebloķētu ceļu gājējiem, kā arī ieviest vadlīnijas kvalitatīvai āra kafejnīcu furnitūrai

Šeit jānorāda, ka vides kvalitāte tiek kontrolēta, ir mainīti saistošie noteikumi par āra kafejnīcu veidošanu, kur uzsvērtas vides pieejamības prasības un gājēju kustības nodrošināšana pa ietvēm. Ne visas kafejnīcas pašlaik atbilst jaunajiem noteikumiem, jo atļaujas tiek izsniegtas uz vairākiem gadiem, taču visām jaunajām āra kafejnīcām šie noteikumi ir jāievēro.Vienots vadlīniju jautājums tiks risināts Rīgas vēsturiskā centra Publiskās ārtelpas tematiskajā plānojumā.