Interpol «Antics»

(Matador)

10/12

Prestižais interneta mūzikas medijs «Pitchfork» pasludināja grupas ierakstu par gada numur viens, protams, jājautā, vai tas nāca par labu grupas radošajām spējām?

«Interpol» solists Pols Benkss (Paul Banks) šo divu gadu laikā, strādājot pastiprināta mūzikas bosu spiediena un uzmanības apstākļos, paguvis gluži vai nosirmot, galu galā «Turn On The Bright Lights» guva arī komerciālus panākumus, tikai ASV puiši pārdevuši gandrīz 300 tūkstošus albuma kopiju. Atzīšos, ka biju to reto mūzikas kritiķu vidū, kas pārmeta grupai pārlieku acīmredzamo aizraušanos ar Joy Division muzikālo estētiku, par laimi, grupas jaunākais ieraksts ir solis uz priekšu – tas tav pārspīlēti drūms, grupa ieguvusi tikai sev raksturīgu rokrakstu, kaut, protams, Iana Kērtisa (Ian Curtis) ietekmētais vokāls ir vēl joprojām aktuāls.

Puiši pie jaunā albuma strādājuši ar producentu Peter Katis, kas bija atbildīgs arī par pirmo plati. Kā stāsta ģitārists Deniels Keslers, tad katra dziesma tika rūpīgi miksēta, aizņemot ilgu laiku un daudz nervu.

Albuma pirmais singls «Slow Hands» kaut kur sasaucas ar Franz Ferdinand postpunk vitālo skanējumu, taču, manuprāt, labākais ieraksta skaņdarbs ir lēnīgais un melodiskais «Public Pervert», kura harmoniju uzbūve ir vienlaicīgi vienkārša un smalki pārdomāta. Lielisks ir arī plates ievads ar «Next Exit» un «Evil», kas pulsē tipiskā Joy Division ritmā. Katrai dziesmai klāt ir īpaši radīta viena īsfilma.

Interesanti, ka Ņujorkas stilīgākie studenti iepazinušies viens ar otru pēc kurpēm, katram no viņiem bijis savdabīgs, firmas apavu pāris, kas iespējami liecinājis par labu muzikālo gaumi. Varbūt kļūdos, katrā ziņā laiks rādīs, taču, manuprāt, «Antics» ir pārāks par Paul Banks debijas plati un nostāda grupu blakus mūsdienu interesantākajiem un daudzsološākajiem ansambļiem.

Izdošanas datums 28.09.2004.