Kašers izkrata sirdi: “Ir bijis ļoti slikti, tā, ka negribas piecelties, tā, ka negribas dzīvot!”

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānuzņēmums

Multimākslinieks Kašers jeb Kaspars Blūms-Blūmanis publiski dalījies ar stāstu par savu dzīvi un to, kāda ir viņa formula cīņā ar cilvēkiem, lietām, notikumiem, kas liktu nolaist rokas un padoties. Izrādās, ka pasākumu vadītāja slepenais ierocis ir viņa izskats.

“Ir bijis ļoti slikti, tā, ka negribas piecelties, tā, ka negribas dzīvot! Tajos mirkļos es sevi sapurinu, iepļekāju apaļos vaigus, izvēlos viskošākās drēbes, dramatiskākos piegriezumus un dodos ielās, cilvēkos! Un cilvēki smaida... un es smaidu līdz ar viņiem... ir nedaudz muļķīgi un bērnišķīgi, bet man tas palīdz! Nekad neesmu izvēlējies apģērbu, lai izrādītos... vienmēr, lai uzjautrinātu, iepriecinātu, uzmundrinātu sevi un apkārtējos. Tā ir terapija, kura man palīdzējusi gadiem ilgi, līdz kļuvusi par daļu manas dzīves! Reti mani kāds redzēs nošļukušu, izpūrušiem matiem, trenuškās! Tā, ka ļoti reti! Gandrīz nekad! Katru dienu sapošos, sapļaukāju sevi un svinu! Te un tagad! ŠODIENA ir viss, kas mums ir! Rītdiena nav apsolīta! Šodien es likšu smaidīt! Šodien ir mana diena! Šodien es esmu vislabākais! Šodien man veicas! Un zini, kā ir? Kad tu esi saposies - negribas tukši urbināt degunu, vāļāties gultā, skatīties sienā - gribas doties un mainīt pasauli, gribas īstenot sapņus, gribas būt, gribas mīļoties, iepriecināt citus un smaidīt! Un, ja tomēr redzēsi mani uz ielas saposušos, bet bez smaida un dzirksts acīs, lūdzu, nākot pretī - pasmaidi! Es zinu, ka smaidīšu līdz ar tevi! Cilvēks cilvēkam!” raksta Kašers.

Uz augšu