„Man izstādē svarīgākais ir tas, kas palicis ārpus uzgleznotajiem darbiem, tas, kas palicis neredzams: logs, no kura krīt gaisma, bet kas pats nav redzams, lampa, no kuras ēna krīt uz dzeltenas sienas, bet kas palikusi ārpus gleznas. Pat gleznā, kur pašā centrā lepni uz balta šķīvja guļ desa, svarīgāki ir cilvēki, kuru nemaz nav, bet kuri ir visapkārt, turklāt viņi ir sanākuši uz vasaras ballīti grilēt desas,” tā par jaunās izstādes darbiem Sigita Daugule.