Lētāk un klusāk

Jau 2004. gadā Dienvidkarolīnas universitātes profesors Beroks Košņevis “uzbūvēja” pirmo 3D printēto sienu. Kopš tā laika ēku printēšanas tehnoloģijas ir krietni attīstījušās – šodien veselu ēku ir iespējams izprintēt vien 20 stundu laikā. Printēšanu veic robotiska roka, kas pastas veidā izspiež cementu vairākos slāņos, tādējādi veidojot cementa masas sienu vai kādu ēkas konstrukcijas daļu.

Šāda veida ēkas būvniecība visādā ziņā ir ērtāka nekā klasiskā būvniecība – ēkas printēšana ir lētāka, rada mazāk atkritumu, tā ir ātrāka, klusāka, samazina darbinieku traumēšanās risku un spēj izveidot pat ļoti sarežģītas formas būvdetaļas. Printējamo masu ir iespējams sagatavot arī no būvgružu un cementa sajaukuma, kas būvēšanu padara dabai draudzīgāku. Printēšanas tehnoloģija paredz, ka šāda veida mājas ir piemērotas dzīvošanai arī reģionos, kur reizi pa reizei plosās viesuļvētras vai cauru gadu valda skarbi laikapstākļi un aukstums.

Tehnoloģiju izmantos pat kosmosā

Vairums pasaules lielāko būvniecības uzņēmumu pakāpeniski sāk darbā izmantot 3D tehnoloģijas, kas liek domāt, ka drīzumā tādas lēnām pārņems būvniecības nozari. Tiek lēsts, ka jau 2021. gadā 3D printēšanas tirgus ienākumi sasniegs teju 57 miljonus dolāru. Šo būvniecības tehnoloģiju grasās izmantot arī NASA – Marsa misijas ietvaros NASA ir izsludinājusi konkursu 3D printēšanas uzņēmumiem. To uzdevums ir izstrādāt ilgtspējīgas dzīvojamās mājas projektu, kas būs labāks un izturīgāks ēkas konstrukcijas risinājums būvēšanai gan uz Zemes, gan kosmosā.

Tiltiem un augstceltnēm vēl nederēs

Māju printēšana ietilpina divu nedēļu darbu vien divās vai trīs dienās – nepieciešami tikai pāris būvniecības speciālisti, kas uzrauga printēšanas iekārtu. Piemēram, Ķīnas uzņēmumam 3Dprinterplans viena māja izmaksā vidēji 5000 dolāru.

Kaut arī 3D ēku printēšana ir visai jauna nozare, tomēr jau tagad ēku būvniecībā izmanto ekoloģiskus materiālus un dabisku elektroenerģiju, piemēram, itāliešu uzņēmums WASP printēšanas masu veido no vietējiem produktiem, bet robotisko roku darbina saules, vēja vai ūdens saražotā elektrība. Tiek paredzēts, ka jau drīzumā 3D printēšanu varēs lietot arī augstceltņu un tiltu būvniecībā.