Skandalozā nāve nesa Džanni vairāk slavas, nekā viņš guva, dzīvs esot.

Prostitūtu tērpi un Apmelotā mafija

Jau deviņu gadu vecumā Džanni no mātes, profesionālas šuvējas, iemācījās modelēt un sāka pats sev šūt apģērbu. Dažus viņa tērpus pat iegādājās mātes klienti. Džanni gan iesāka studēt arhitektūru, taču drīz atgriezās pie mātes biznesa — apģērbu darināšanas. Pa īstam Versačes karjera modes biznesā aizsākās 1972. gadā, kad viņš ar kādu kompāniju noslēdza pirmo līgumu par kolekcijas izveidi. 1974. gadā Versače jau modelēja tērpus ar savu vārdu. Nepagāja četri gadi, kad viņš, izmantojot brāļa investīcijas, atvēra savu pirmo modes preču veikalu. Vēl pēc septiņiem gadiem Versačes vārds jau bija pietiekami populārs, lai to rakstītu blakus tādiem pasaulslaveniem modes dizaineriem kā Džordžo Armani, Ralfs Laurēns un Oskars de la Renta, kuri modelē tērpus Kortnijai Lovai, Džonam Bon Džovi, Eltonam Džonam un daudzām citām pasaules superzvaigznēm.

Taču vispirms Versače sabiedrības acīs izcēlās ar netradicionālo seksuālo orientāciju. Lai arī fašisms Džanni dzimtenē Itālijā vismaz 30 gadus bija miris un jau dzima pasaules geju liberalizācija, Itālijā plaši izplatīta bija pret gejiem vērsta vardarbība. Versači tas neuztrauca. Viņa ugunīgums un uzkrītošais stils iedrošināja citus gejus nevis slēpt, bet lepoties ar homoseksualitāti.

Versačes revolucionārais raksturs atspoguļojās arī viņa modelētajos tērpos. Iedvesmu tiem deva arī viņa labākā draudzene un māsa vienā personā — Donatella. Šīs sievietes kaislība bija izteikta ultraseksualitāte un minisvārki. Versače tos modelēja, droši slīgstot pārmērībās. Viņš bija pompozs, vulgārs, klasisks, avangardisks un, protams, arī mežonīgi dārgs dizainers. Versače lieliski prata apvārdot pieklājīgas skaistas sievietes, lai tās izdotu milzu naudu par mākslinieka tērpiem, kuros viņas izskatījās pēc... ielasmeitām.

Ienesīgākā un godpilnākā uzvara Versačem bija 1994. gadā, kad modes gigants tiesā vinnēja 150 000 ASV dolāru un Londonas preses izdevums "Independent on Sunday" bija spiests publiski atvainoties, ka tajā bija lasāms par modes dizainera finansiālām attiecībām ar itāliešu mafiju.

Nāves MĀJA par trim miljoniem dolāru

Pirmo reizi Versače iepazina Maiami dzīves jaukumus un dienvidu pludmales skaistumu, kad tur atbalsojās viņa veiksmīgā modes biznesa "mantra": "Stils rada pareizo sajūtu tikai, ja tas ir tavs stils!" Ietekmīgus Maiami ļaudis ieinteresēja Versačes modelētie juteklīgie krekli un pasteļkrāsas žaketes, un pavisam drīz viņš ne tikai kļuva par augstākās klases modes dizaineru, bet arī nodrošināja sev iespēju regulāri uzturēties Maiami — 1992. gadā nopirka milzīgu savrupmāju, kas senāk dēvēta par Amsterdamas pili, bet tagad zināma kā "Casa Casaurina" jeb Versačes māja. Šī ēka celta 1930. gadā pēc Alkazāra de Kolona 1510. gadā būvētās rezidences projekta. Versači mājas prototipu Santodomingo cēlis Kristofera Kolumba dēls, un tā tiek uzskatīta par vecāko joprojām nesagrauto ēku Rietumu puslodē. Versače par šā brīnuma kopiju samaksāja 2,9 miljonus un to pārveidoja, iztērējot vēl 6,2 miljonus ASV dolāru. Turklāt viņš atjaunoja ne tikai savu rezidenci, bet visu dienvidu pludmali, ieguldīdams vēl pārdesmit miljonus ASV dolāru.

Pārcēlies uz "Casa Casaurina", Versače nokļuva valdzinošu notikumu virpulī: pusdienas iekšpagalmā ar Madonnu, Eltonu Džonu un Silvestru Stalloni, mežonīgas naktis geju diskoklubā Vašingtonas avēnijā... No rītiem Versače reizēm devās pastaigā pa pludmali līdz tuvējai kafejnīcai dažas ēkas tālāk, garām iemīļotai mākslinieku un fotogrāfu darbošanās vietai. Skiču māksliniekam Terijam Perezam pat saglabājušies Versačes portreti — viņš bez krekla pozējis uz palmu, tropisko ziedu un milzīga kadiljaka fona. Kādā no šiem zīmējumiem Versačem uz rokas redzams sirdsveida tetovējums, kurā skaidri var lasīt — Maiami.

Viena mīklaina nāve un trīs pompozas bēres Nāves rītā 1997. gada 15. jūlijā Versače bija tērpies šortos, melnā kreklā un sandalēs. Tas bija brīnišķīgs rīts, viņš lieliskā garastāvoklī tikko bija atgriezies no tuvējās kafejnīcas ar jaunāko presi un tasi kafijas rokās. Torīt viņš nopircis "Vouge", "People" un pāris citu žurnālu. Versače jau grasījās atslēgt savrupmājas vārtiņus, kad pienāca slepkava Endrjū Kunanens. Viņš uz Džanni šāva divreiz — sejā un kaklā.

Kad ieradās policija, Versačes ķermenī vēl bija jaušamas dzīvības pazīmes. Modes mākslinieks tika nogādāts slimnīcā, diemžēl pēc 20 minūtēm nomira.

Kunanens nekad nebija bijis Džanni mājā, un viņi noteikti nebija draugi, slepkava arī nekad nebija strādājis pie Džanni. Pastāv vien niecīga iespēja, ka Versače iepriekš sastapis savu slepkavu kādā mežonīgā ballītē un labākajā gadījumā pieklājīgi sasveicinājies. Pēc slepkavības Endrjū Kunanans bēguļoja un slēpās no policijas, taču astoņas dienas vēlāk izdarīja pašnāvību uz kādas jahtas Maiami pludmalē, ko tobrīd bija ielenkuši bruņoti policisti. Pierādījumi vēsta, ka viņš bija geju sērijveida slepkava, kas bija noskatījis vēl četrus upurus.

Pēc Versačes slepkavības ļaužu mēlēs dzima vairākas sazvērestības teorijas. Daži aculiecinieki stāstīja, ka torīt dzirdējuši slepkavu kaut ko itāliski sakām modes māksliniekam, citi apgalvo, ka vainot Kunananu kādam bijis izdevīgi. Turklāt, lai arī vietējās kafejnīcas darbinieki apgalvoja, ka Džanni ik rītu iegriezies pie viņiem pēc tases kafijas un jaunākās preses, patiesībā Džanni nemaz nedzēra kafiju un rīta presi viņam pienesa sulainis. Tikpat mistiski, ka tūdaļ pēc slepkavības no slēdzenes nozuda vārtiņu atslēgas, ar kurām nāves brīdī darbojās Versače. Klīst baumas, ka pirms Versačes līķa atrašanas kāds izplēsis dizainera firmas reklāmas no viņa rokās esošajiem žurnāliem un ar tām uzslaucījis modes mākslinieka asinis, tā iegūstot unikālu "suvenīru".

Versače tika kremēts 17. jūlijā Svētā Patrika baznīcā Maiami pludmalē. Nākamajā dienā pīšļus aizveda uz viņa vasarnīcu ezera malā Itālijā. Tur aizgājējs tika apraudāts ģimenes lokā, taču galvenā bēru ceremonija notika pāris dienu vēlāk — 24. jūlijā Romas katoļu katedrālē Milānā. Tas bija augstākā ranga notikums — starp simtiem Džanni draugu un paziņu bēru ceremonijā viņam pēdējo godu parādīja arī tādas pasaulslavenas zvaigznes kā princese Diāna, Karolīna Beseta Kenedija, Naomi Kempbela, Lučiano Pavaroti, Džordžo Armani, Eltons Džons un viņa mīļākais Deivids Fērnišs. Mūziķi Stings un Eltons Džons Versačes bēru ceremonijā dziedāja 23. psalmu.

Pēc Versačes nāves viņa māsa Donatella Versače pārņēma brāļa biznesu un turpina strādāt ar ģimenes firmas zīmi. Džanni mīļākais, vārdā Antonio D"Amico, nodibināja pats savu modes dizaina kompāniju. Versačes uzdzīves un nāves māju Maiami par apmēram 19 miljoniem ASV dolāru 2000. gadā nopirka telekomunikāciju biznesa biljonārs Pīters Loftins. Viņš "Casa Casaurina" ierīkoja sešzvaigžņu viesnīcu ar 15 luksusa numuriem. Tajos var pārnakšņot ikviens, kas gatavs šķirties no 2000—6000 ASV dolāriem.