Kluba īpašnieks Stīns Lorins, kas Liepājā plašāk pazīstams ar vārdu Luī Fontēns, vismaz pašlaik no plašākiem komentāriem atturējās, norādot, ka paskaidrojumus varēs sniegt tikai pēc reālas kluba slēgšanas. Taču kuluāros dzirdēts, ka viens no šādu lēmumu veicinošiem faktoriem ir pašvaldības nevēlēšanās turpmāk ļaut uzņēmējam un dāņu mūziķim savā klubā pasākumu laikā pārdot alkoholiskos dzērienus. To nenoliedza arī domes Komercdaļas vadītāja un licencēšanas komisijas locekle Sanita Linde. Viņa atzina, ka tiešām domē ir saņemta oficiāla informācija no Būvinspekcijas, ka telpas Dzirnavu ielā, kur tiek rīkoti masu pasākumi, nav oficiāli nodotas ekspluatācijā, līdz ar to uzņēmējs nemaz juridiski nedrīkst tur rīkot koncertus un atpūtas vakarus. Līdz šim uzņēmējs saņēmis licenci pastāvīgai alkohola tirdzniecībai tikai savā hotelī Jūras ielā, savukārt alkohola tirdzniecība Dzirnavu ielas klubā tika kontrolēta, uz katru pasākumu izsniedzot pagaidu atļauju izbraukuma tirdzniecībai – konkrēta pasākuma apkalpošanai. Ņemot vērā, ka uzņēmējs nav ievērojis likumdošanas prasības un rīko regulārus masu pasākumus telpās, kas juridiski joprojām skaitās noliktava, nevis klubs ar ievērotām visām drošības normām, pašvaldība vairs neuzskata par iespējamu atbalstīt šādu uzņēmējdarbību. "Kā mēs varam izdot licenci masu pasākuma apkalpošanai konkrētajās telpās, ja tajās nemaz nedrīkst notikt pasākumi?" retoriski jautā Sanita Linde.

Turpretī pats Luī Fontēns ir pārliecināts, ka dokumentācijas sakārtošanas procesā no pašvaldības riteņos tikuši mesti visdažādākie sprunguļi. "Mēs sākumā vienu gadu gaidījām būvniecības pieteikumu, tad izstrādājām projektu. Mūsu būvprojekts bija gatavs jau pagājušajā gadā, taču tika atraidīts trīs reizes ļoti niecīgu problēmu dēļ, kas bija saistītas ar Būvvaldes darbinieces Ivetas Ansones prasību pēc juridisku formalitāšu nokārtošanas. Liepājas dome vēlas, lai es promenādē ierīkoju jaunu ūdensvadu un kanalizāciju, kuras izmaksas ir 14 000 latu. Viņi paši to neizdarīja, kad cēla promenādi," iepriekš vēstulē "Kurzemes Vārdam" bija paudis kluba īpašnieks. Viņš arī piebilda: "Mēs esam pavisam svaigs klubs, un iesākumā vienmēr ir kādi sarežģījumi vai problēmas. Pārējiem klubiem Liepājā arī ir savas problēmas, taču policija tādēļ tajos neizslēdz mūziku un nesāk iznest alkoholu, nepārbaudot pavadzīmes. Visas mūsu atļaujas ir kārtībā, tā ka vienīgais secinājums ir tāds, ka kāds cenšas apturēt šī kluba darbību."

S. Linde uzsvēra, ka alkohola tirdzniecības aizliegšana nevar būt primārais iemesls kluba slēgšanai, jo, atverot Liepājā nakts klubu, uzņēmējam vajadzējis pašam izvirzīt prioritāti: pelnīt naudu ar alkohola pārdošanu vai pasākumu rīkošanu. Ja viņa mērķis sākotnēji bijis piedāvāt Liepājā alternatīvu risinājumu naktsdzīvei, tad alkohola tirdzniecības aizliegums nevarot būt iemesls kluba slēgšanai.

Lai arī daudzi mēļoja, ka klubs slēgts pēc policijas izrādītās pastiprinātās intereses par uzņēmēju, Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks Gints Ešenvalds sacīja, ka joprojām vēl neesot pieņemts konkrēts lēmums par kluba "Fontaine Palace" atbildīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības par reida laikā konstatētajiem pārkāpumiem. Materiāli joprojām atrodas izskatīšanā un joprojām nav saņemts Valsts ieņēmumu dienesta atzinums par viņu novērojumiem reida laikā.

To, vai jaunākais un arī visīsāko mūžu piedzīvojušais Liepājas klubs "Fontaine Palace" vēl kādreiz vērs durvis, diemžēl neizdevās noskaidrot. Domes Komercdaļā gan apstiprināja, ka pēc telpu oficiālas nodošanas ekspluatācijā un visu citu noteikumu ievērošanas neredz nekādus šķēršļus kluba sekmīgai darbībai, taču līdz tam pašvaldība no dāņu uzņēmēja prasīšot ievērot tos pašus noteikumus, ko ņem vērā arī citi Liepājas uzņēmēji un naktsdzīves organizatori.