Par autoru. Grāmatas autors John Cuckoo dzīvo Jamaikā, tas ir cilvēks, kurš perfekti runā daudzās izcilās valodās. Viņš ir apceļojis pasauli un pētījis dažādu tautu folkloru. Pirms dažiem gadiem autors apmeklēja Rīgu Jāņu vakarā. Redzētais viņu tik ļoti sajūsmināja, ka drīz vien viņš sāka mācīties latviešu valodu. Saistoties ar Latvijas folkloristiem, viņš saņēma Jāņu tautasdziesmas. Izrādās, ka Jamaikā netiek šķirotas dzimtes, tāpēc apgādam “Madris” joprojām nav skaidrs, vai tas ir vīrietis vai sieviete. Un e-sarakstē nav gluži taktiski to jautāt. Šobrīd esam pieņēmuši, ka tas ir autors, un tā viņu uzrunājam.

Saņemot no autora pētījumu par Jāņiem, bijām ļoti iepriecināti, jo tik savdabīgu skatījumu vēl nebijām lasījuši.

Piedāvājam arī visiem Latvijas iedzīvotājiem paskatīties uz latviešu svētkiem ar citām acīm.

Iepazīstināšana ar tekstu

Senā latvieša nodarbošanās bijusi šaušana, dravniecība, amatniecība, dīvaini, jo nelieli zvēriņi vārdā caunas pa naktīm zagušies dzīvokļos, un puiši nevarējuši aizmigt, viņiem bijis jāgaida, kad nāks šis zvēriņš.

Guļu, guļu, miegs nenāca Pie tās jaunās līgaviņas. Ko būs man miegam nākt, Mella caune vaktējama.

Medījot ir noticis pavisam traki, mērķēts zvēram, bet dažreiz trāpīts sievietei. Cik nevainīgu sieviešu netika tādā nemākulīgā veidā nejauši nogalinātas.

Melnais lācis iegūlās Biezā rudzu rugājā. Lācim šāvu, meitai trāpu Pašā laimes caurumā.

Autoram sevišķi paticis, ka latvieši ir spoži amatnieki, jo arī viņš šo to uzmeistaro. Viņam gan šķiet, ka ar kalšanu jānodarbojas mājās, bet tautasdziesma liecinot par pretējo.

Vecais tēvs ganos gāja, Kaltu bāza kulītē, Kur ierauga melnumiņu, Tur izraka caurumiņu.

Autors uzskata, ka latviešiem piemitušas dīvainības laukkopības darbos. Vai nu rožu dārzs senatnē viņiem bijis nesamērīgi liels, vai latvieši bijuši tik nesaprātīgi, ka tā apecēšanai jūguši kumeļus.

Došu, došu meitiņām, Ko vakar solījos: Došu savu kumeliņu, Rožu dārzu noecēt.

Dažas meitas visu nakti sargājušas pļavu no kāda nezināma zvēra. Līdzko nedaudz iesnaudās, tā zvērs bija klāt.

Visu nakti nosēdēju, Savu pļavu vaktēdama, Jau uz pašu gaišumiņu Sarkans bullis izbradāja.

Šis ir ļoti mazs ieskats autora redzējumā. Mūsu tradīcijas viņš apjūsmo un ir izbrīnīts par tik daudzām lietām, kas mums šķiet pašsaprotamas, proti, malšana, latviešu landšafts un ēkas, latviešu brīnumi un daudz kas cits. Mākslinieks Andris Lamsters sazinājās ar autoru un lūdza atļauju zīmēt ilustrācijas Johna Cockoo grāmatai. Saņemot apstiprināšanai skices, autors jutās vēl vairāk pārsteigts, jo tik dziļu autora izpratni viņš nebija cerējis rast. Tāpēc lai lasītāji arī bauda tekstu un ilustrācijas un rod tajā visā prieku.