Hermanis Hese (1877–1962), Nobela prēmijas laureāts literatūrā (1946) – literatūras kritiķis, dzejnieks, īsprozas un romānu meistars, pasaules literatūrā savu vārdu ierakstījis ar jo daudziem darbiem, no kuriem apgāds "Atēna" jau izdevis romānus “Sidharta”, “Demians”, “Zem rata”, “Narciss un Zeltamute”, kā arī “Pasakas”.

“Stepes Vilkam, cilvēkam, kurš mēbelētas istabas meklējumos pirms dažiem gadiem iegriezās pie manas tantes, bija gadu piecdesmit. Viņš patiešām bija īsts Stepes Vilks, kā reizēm sevi dēvēja, – svešāda, mežonīga, bet vienlaikus tramīga būtne no citas, nevis manas pasaules…”

Tomass Manns par “Stepes Vilku” izteicies, ka “eksperimentālās pārdrosmes ziņā tas neatpaliek no “Ulisa”. Arī Stepes Vilks klīst pa neapzinātā labirintu tāpat kā Uliss Džeimsa Džoisa romānā.

Harijs Hallers ir skumja un vientuļa personība, noslēgts intelektuālis, kura pasaulē nemājo ne mazākā prieka dzirksts. Viņš mokās, cenšoties samierināt mežonīgo, pirmatnējo vilku un racionālo cilvēku sevī. Harija Hallera dzīve dramatiski izmainās, kad viņš satiek sievieti – savu pretstatu, bezrūpīgo un izklaidīgo Hermīni. Stepes Vilka stāsts kulminē Maģiskajā Teātrī – Tikai prātā jukušajiem!

Ar Austrumu misticisma un Rietumu kultūras sajaukumu Heses visslavenākais un visautobiogrāfiskākais darbs ir viens no literatūras vispoētiskākajiem sasniegumiem dvēseles ceļā uz brīvību.