Māra Branča grāmata “E.Cēsnieks. Mākslinieka nemierīgā dzīve un darbi” stāsta par akvarelistu un vitrāžistu Egonu Cēsnieku, kurš dzīvoja pretrunīgajā padomju laikā un šajā laikā arī radīja savus darbus. Savulaik viņa vitrāžas pazina gan Kaukāzā, gan Maskavā, gan Ukrainā un, protams, visā Baltijā. Tautā ļoti iemīļots sarkano magoņu, Latvijas ainavu un Vecrīgas gleznotājs.

Mākslinieka tapšanas ceļš bija pilns dzīves līkločiem. Jau piecpadsmit gadu vecumā jauneklis no Mežmuižas (tagad Augstkalne) ieradās Rīgā un iestājās Rīgas pilsētas amatniecības skolā, kur bija mākslas nodaļa. Ar to arī aizsākās dzīves un mākslas nesaraujamās saites. 1935. gadā sekoja studijas Mākslas akadēmijā. Tad drūmie kara un pēckara gadi. Māksliniekam tie bija smagi un sarežģīti, bet, kad atkal varēja brīvi strādāt, tapa neaizmirstami darbi. Caur meitas Noras un mazmeitas Izoldes un daudzu citu aculiecinieku stāstījumiem, caur tā laika recenzijām grāmatā varam skatīt gan mākslinieku, gan tā laika dzīvi.