Protams, tās ir pilnīgas blēņas. Sieviešu asaras ir visindīgākā, visdraudīgākā, viskodīgākā viela, kādu pazīst cilvēce. Jau ieraugot tās iztālēm vien, vīriešiem sažņaudzas kakls. Sieviešu asaras ir (..) ārkārtējas iebiedēšanas līdzeklis. Sievietes ultimatīvais, pēdējais trieciens jebkurā strīdā. Tās atbruņo vīrieti. Un visļaunākajā gadījumā viņam ir jāsāk runāt. Lai (..) piekāptos sievietei. Kaut arī tobrīd viņš labprātāk darītu pavisam ko citu."

Grāmatas ar banālu, bet precīzu nosaukumu "Sieviete visam mūžam" autors Daniels Bīlenšteins, no skata drīzāk kāds no tiem, kuru Kerija Bredšova vienu reizi izmēģinātu kā uzmanības novērsēju un tik un tā pēc pusstundas aizmuktu, riskējot pārraut augstpapēžu siksniņkurpes saiti, šķiet, sācis rakstīt, lai noskaidrotu sev pašam svarīgas lietas. Jā, Rīgā uz savas grāmatas latviskojuma atvēršanas svētkiem viņš bija ieradies ... kopā ar vecākiem. Tādi mīlīgi vecīši - mammis ar fotoaparātu un tētis ar tauriņu (vairākkārt uzsvēra, ka dzimis pirmskara Jelgavā)... Vācieši. Pats Daniels, sašļukušām bezkrāsas tipiska vācieša biksēm kājās un parudu pāris dienu saru klāts, arī nebūt nevilināja uz randiņu, toties viņa grāmata gan.

Bīlenšteins atzina, ka uzrakstīt grāmatu ir visdrošākais līdzeklis, kā atrast sievieti - pašam pēc tās oriģināla iznākšanas Vācijā (nu jau darbs tulkots vairākās valodās) tika adresēti kādi 20-30 precību piedāvājumi. Jo neskati vīru no biksēm...

Danielam ir lieliska ironiska humora izjūta, spēja pasmieties par sevi, viņa varonis, kaut mūsdienu popkultūras caurindēts, tomēr nav kļuvis tik akls, lai mēģinātu līdzināties Bredam Pitam (nebrīnīšos, ja šīs ikonas radurakstos būs kāds nemelnzemes krievu kombainieris, nu dikti līdzīgs). Bīlenšteina varonis Gregors nav nedz sieviešu izslāpis, nedz ikdienas siltas mājas kotletes izsalcis. Viņam vienkārši apnicis sestdienas naktī gulēt gultā vienam (regulārās viennaktītes no bāriem neskaitās). Un tad vēl darba uzdevums sakrīt ar paša interesēm - uztapināt materiālu par vientuļniekiem, nē, par vieniniekiem, kurus, kā jau tas ierasts, varētu sensacionēt uz popžurnāla vāka.

"Problēma ir tāda, ka mums, vīriešiem, tā kā tā ir maz informācijas par savu jūtu pasauli. Parasti mēs orientējamies pēc zināmiem pieturas punktiem: pastiprināta sviedru izdalīšanās padusēs var nozīmēt stresu vai niknumu, sāpes kuņģī var norādīt uz skumjām par zaudētām futbola derībām vai arī uz bailēm no priekšnieka, pastāvīga erekcija var signalīzēt par problēmām laulībā vai neapvaldītām seksuālām fantāzijām, iztēlojoties sevi kopā ar jauno kolēģi no citas nodaļas. Bet manā gadījumā ir daudz sarežģītāk."

Manis vaicāts par to, kas vairāk lasīs šo grāmatu - sievietes un tie vīrieši, kuri negrib atzīt, ka regulāri izstudē sieviešu žurnālus, vai tie, kuri atzīst tikai auto žurnālus, Daniels jau pēc Vācijas pieredzes norādīja, ka visi, turklāt sievietes šo grāmatu pērk un dāvina saviem vīriešiem. Kā būs Latvijā?

Grāmata iznākusi apgādā "Madris" lieliskā I. Korsakas tulkojumā.