Līdz 28. novembrim šī Latvijas izstāde atradīsies Hainburgas centrālajā galerijā. Tā notiek vērienīga starptautiska jauno ES dalībvalstu mākslinieku projekta “Compilation 2112 m2 Europe” ietvaros. Iepazīstinot ar jaunajiem kaimiņiem, Austrija mēģina arī pievērst uzmanību šajā pilsētā XII gadsimtā būvētajam apdraudētajam kultūras piemineklim "Vīnes vārti". Projekts tiek realizēts un mākslinieki izvēlēti sadarbībā ar organizāciju “Kulturkontakt Austria”, ar kuru S. Daugulei izveidojusies ilgstoša sekmīga sadarbība (savulaik viņa ir saņēmusi tās stipendiju). Latvija ir septītā no desmit jaunajām dalībvalstīm, kas Austrijā piesaka sevi, mēneša garumā iepazīstinot ar diviem laikmetīgajiem māksliniekiem – sievieti un vīrieti. Līdz ar pazīstamo gleznotāju S. Dauguli izstādes organizētāji Latviju šajā starptautiskajā projektā pārstāvēt aicinājuši arī fotogrāfu Alekseju Lapkovski (Aleksey Lapkovsky), kas dzimis Daugavpilī, bet pašlaik strādā Londonā. Ar atkritumu kolorītu izaicina mietpilsonisko sabiedrību Šomēnes Sigitas Daugules gleznas apskatāmas arī divās izstādēs tepat Rīgā. Tajā skaitā izstāžu zālē "Arsenāls", kur projektā “Klusā daba” redzams viens no jaunākās sērijas “Getliņi” darbiem (Sektors Nr.1), kuri iekļauti arī izstādē Austrijā. S. Daugulei šogad šī ir jau piektā vērienīgā izstāde, un četras no tām notikušas ārvalstīs. Pēdējā personālizstādē, kas aprīlī notika Mākslinieku savienības galerijā Rīgā, viņa eksponēja darbus, kas tapa pēdējo divu gadu laikā, izmantojot Valsts kultūrkapitāla fonda stipendiju. To Sigita Daugule saņēma 2002. gadā. Jūnijā S. Daugule piedalījās starptautiskās izstādēs Brēmenē (Vācijā tika izstādītas viņas gleznas projektā “Tourist City”) un Rogatecas pilsētā (Slovēnijā, grafika). Arī starptautiskā izstāde Slovēnijā tika rīkota par godu Eiropas paplašināšanai. “Eiropai atkritumi ir pašsaprotams temats,” saka S. Daugule. “Atkritumi ir dabiska urbanizētās pasaules sastāvdaļa, tāpēc nejūtu nepieciešamību tos dramatizēt, intelektualizēt vai estetizēt. Mani neinteresē tīksmināties par miskastes kolorītu, nemēģinu mēslus mākslīgi politizēt, socializēt vai aktualizēt. Mani neaizrauj doma par atkritumu mākslu. Es jautāju, kā netīrā māksla sadzīvo ar biroja, mājokļa jeb industriālas būves interjera sterilitāti?” Savulaik latviešu māksliniece saņēmusi starptautisko stipendiju no Austrijas Federālās kancelejas (1999), kā arī “Stiftung Kulturfonds” stipendiju “Künstlerhaus Lukas” (Ārenshopa, Vācija, 2001). Bez tam 1998. un 2000. gadā S. Daugule ir saņēmusi prēmijas konkursā "Rīga mūsdienu mākslā". Viņa joprojām Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā turpina izpēti par tēmu "Gleznotājs Jānis Liepiņš (1984-1964). Monogrāfija”. Izstādēs piedalās kopš 1994. gada, bet 1998. gadā iestājās Latvijas Mākslinieku savienībā. Sigita Daugule tiek uzskatīta par vienu no pazīstamākajām jaunās paaudzes gleznotājām Latvijā. Līdz ar vērienīgajiem projektiem viņai kopumā jau bijušas desmit izstādes.