Garšīgā profesija – aktieris (19)

Sēžam Dailes teātra kafejnīcā neilgu brīdi pēc izrādes "Kreisais pagrieziens", kurā Intars Rešetins spēlē sešpadsmitgadīgu pusaudzi. Arī viņa paša uzvedībā ir kaut kas puicisks un ļoti dabisks – bez rūpju smaguma. Manāms tikai nogurums un atslābums pēc nospēlētas izrādes. Tēla iespaidā ik pa laikam Intaram izsprūk žargonvārdiņš bāc!, un tas viņam ļoti piestāv. "Leģenda par Zaļo jumpravu", "Mežainis", "Mīli mani" un kopš marta arī "Kreisais pagrieziens" ir izrādes, kurās skatītājiem bijusi iespēja redzēt Intaru Rešetinu galvenās lomās. Tomēr teātris nav vienīgā Intara darbības sfēra. „Es iemīlējos kino pašā būtībā,”– tā viņš saka pēc savas pirmās nopietnās saskarsmes ar kino, piedaloties "Likteņa līdumnieku" uzņemšanā. Kino šarms slēpjas mākslas tapšanā uz vietas – tagad un tūlīt. Arī pēc epizodiskas lomas Krievijas seriālā "Sarkanā kapela" palikušas vislabākās atmiņas. Par krievu kolēģu profesionalitāti. Savus skatuves partnerus Intars novērtē arī ikdienā, sakot, ka barojas no pieredzējušu darbabiedru talanta. Klausoties Intarā, nevarētu rasties šaubas par viņa profesijas izvēli: „Tas ir kaifs, ka tu dari to darbu, kas patīk, turklāt ja vēl izdodas! Sajūta, spēlējot uz skatuves, ir neaprakstāma – it kā lidinātos trīs centimetrus virs zemes.” Piedaloties izrādē, svarīgi ir, lai tas sagādā prieku un ir interesanti pašam aktierim. „Es neēdīšu mannā putru ar baudu, ja man tā negaršos!” Nākotnes plāni šajā ziņā solās būt garšīgi, jo maijā Intars uzsāks darbu pie jaunas izrādes iestudēšanas Krievu Drāmas teātrī. Rešetins uz dzīvi skatās kā pētnieks, jo aktiera darbs pie lomas lielā mērā sastāv no ikdienas novērojumiem un pieredzējumiem. Ik katra situācija var izrādīties noderīga, ja patur prātā tā brīža izjūtas. “Redzot sabrauktu kaķīti, atceries šo sajūtu, viņu ieraugot, un pēc tam to var restaurēt un izmantot lomā. Līdzīgi esot bijis ar 16 gadus vecā Elvja lomu "Kreisajā pagriezienā". Kad Dailes teātrī viesojušās aktieru ēnas jeb skolēni aktiera profesijas izzināšanas nolūkos, tā bijusi ideāla iespēja pavērot lomas prototipus darbībā. Otrā sezona teātrī joprojām ir pats sākums, un Intars saka, ka līdz galam vēl neapzinās, ko aktiera profesija nozīmē. Tomēr ir gūts zināms priekšstats, ko tā prasa no aktiera ģimenes un personības. Kad domas lidinās pavisam citā pasaulē – tur, kur skatuves dēļi aizveduši, mīļotais cilvēks var nesaprast. Intaram jau ir savs priekšstats par aktieri kā publiskas profesijas pārstāvi, kad pēc izrādes "Zaļā jumprava" meitenes skrējušas pakaļ un rakstījušas vēstules. “Zvaigžņu slimība vienreiz ir izslimota un negribētos pieļaut tās pašas kļūdas. Sāc atslābināties un uztvert dzīvi daudz vienkāršāk, un tas jau vairs nav labi.” Tagad jaunais talants vairākkārt atkārto, ka aktieriskā pieredze vēl maza un priekšā daudz darba un pūļu, lai par KAUT KO kļūtu. Piedalīšanās kinofilmās ir ne tikai Intara Rešetina nākotnes iecere darba jomā. Kino ir arī relaksācija un uzmundrinājums brīžos, kad teātra vide šķiet pārāk nomācoša. “Man patīk kvalitatīvas un aktieriski labi nostrādātas filmas, piemēram, "Drošsirdis" ar Melu Gibsonu!” Iepazīstieties: Intars Rešetins – aktieris, kuram svarīga kvalitāte.