Ak, Meksika! Tas ir tik aizkustinoši, kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem Roberts Rodrigezs cildina savu dzimteni. Nē, nē! Viņš nebūt necenšas slēpt savas zemes nepilnības – prezidents ir pēdējais muļķis, narkotiku bosi pilnībā kontrolē provinci, bet armijas ģenerāļi ir korumpēti. Taču, sekojot notikumiem galvaspilsētā, vērīgam skatītājam kļūst skaidrs, kas ir tas, ko režisors tik ļoti mīl savā dzimtenē. Un tas nav tikai fakts, ka iedzīvotāji nostājas pretim armijai. Galvenais ir veids, kā viņi to dara. Rodrigeza uzvaras gājiens Šo uzvaras gājienu 1992. gadā ievadīja filma "El Mariachi". Tas bija drosmīgs solis, kas vainagojās panākumiem. Rodrigezs kopā ar savu dzīvesbiedri izveidoja paši savu produkcijas firmu "Los Hooligans". Savākuši visus savus ietaupījumus – 7000 dolārus un naudu, ko Roberto nopelnīja kā izmēģinājumu trusītis jauno medikamentu izmēģināšanai, – viņi kopā ar draugiem un radiem uzņēma vesternu "El Mariachi", kas vienā acumirklī kļuva par leģendu. Rodrigezs darbojās gandrīz vienpersoniski – viņš bija gan režisors un producents, gan operators, speciālo efektu un scenārija autors. Filma guva atzinību ASV, un Roberto Rodrigezs vienā naktī kļuva par kulta režisoru. Izmantodams šo statusu, jau pēc dažiem gadiem viņš nolēma filmu ekranizēt no jauna atbilstoši Holivudas prasībām. "Desperado", kurā galveno lomu spēlēja Antonio Banderass, izmaksāja septiņus miljonus dolāru. Kaut šī summa krietni pārsniedza pirmās filmas budžetu, tomēr Holivudas apstākļiem tā joprojām bija neticami maza. Desperado viennozīmīgi tiek ierindots kinoklasikas plauktā. "Reiz Meksikā" – triloģijas noslēgums Režisoram bija nepieciešami astoņi gadi, lai turpinātu skumjo stāstu par ģitāristu, kurš bija spiests iesaistīties nežēlīgā cīņā ar saviem pretiniekiem. Beidzot tam ir pielikts arī punkts (lai gan režisors neizslēdz iespēju kaut kad nākotnē uzņemt vēl ceturto filmu). Reiz Meksikā kopā izmaksāja 30 miljonus dolāru, no kuriem apmēram pusi sastādīja aktieru honorāri. „Kad Roberts man piezvanīja un piedāvāja piedalīties filmā, es atrados Parīzē, kur piedalījos Braiena de Palmas filmas uzņemšanā,” stāsta Antonio Banderass. „Viņš man teica: Antonio, es zvanu tev no Losandželosas, mums steidzami jāatrisina viens jautājums. Vai tu negribētu filmēties vēl vienā kinolentē par Mariači dzīvi. Es, ne mirkli nedomājot, atteicu: protams, ka gribu! Viņš savukārt turpināja: labi, filmēšana sākas pēc trīs nedēļām – pēc tam, kad būšu uzrakstījis scenāriju. Es toreiz nodomāju, ka Rodrigezs ir sajucis prātā.” Ja iepriekšējie darbi bija neremdināmas un nevaldāmas jaunības izpausmes veids, tad jaunajā kinoprojektā jaušams briedums. Atsevišķi kritiķi nav pat baidījušies to raksturot skaļiem vārdiem, proti, ka ...Rodrigezs pavisam nopietni atrodas ceļā uz eposu. Taču ir izveidojusies cita kritiķu nometne, kura šo filmu uzskata par Rodrigeza izgāšanos un pilnīgu neveiksmi. Uzņemšanas grupa – viena liela ģimene „Patīkami, ka uzņemšanas laukumā mēs jutāmies kā viena liela ģimene. Starp citu, Rodrigeza filmās vienmēr ir šī sajūta,” stāsta Antonio Banderass. Tā ir ģimene gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tā, piemēram, filmās "Desperado", "Spiegu bērni" un tagad arī – "Reiz Meksikā" spēlē Rodrigeza brālēns Denijs Treho. Turklāt loma pēdējā filmā tika rakstīta speciāli viņam, par prototipu izvēloties tēvoci. Arī pārējie aktieri, kuri nav saistīti ar radniecīgām saitēm, ir piederīgi Rodrigeza lielajai ģimenei, jo viņi visi ir piedalījušies vairākās režisora filmās – viņu vidū ir gan Antonio Banderass, gan Selma Haijeka. „Mums pat nav nepieciešams runāt. Mēs viens otru saprotam no pusvārda un no skatiena. Atrasties vienādi domājošu personu vidū – tas ir ideālākais darba veids,” saka Banderass. Rodrigezs – kaislīgs eksperimentētājs Kā apgalvo Banderass, režisora metodes kopš pirmās filmas uzņemšanas praktiski nav mainījušās. Viņa mērķis ir panākt, lai skatītājiem filmas laikā būtu jautri, lai humors caurvītu dramatiskas ainas. Režisors patstāvīgi improvizējot ar kamerām. Darbs ar videokameru pilnībā izmainot atmosfēru un darba stilu uzņemšanas laukumā. Ar digitālo videokameru iespējams filmēt 2 stundas 50 minūtes bez pārtraukuma. Līdz ar to darbs rit raiti uz priekšu. Interesanti, ka režisora mīlestība uz eksperimentiem aizkavēja filmas "Reiz Meksikā" parādīšanos uz ekrāniem gandrīz par diviem gadiem. Filmas pirmizrāde bija paredzēta 2001. gadā uz Ziemassvētkiem. Taču Rodrigezs nolēma, ka kļūs par cilvēku-orķestri, proti, pats ne tikai montēs filmu, bet rakstīs arī mūziku, turklāt to komponēs nevis uz datora, bet gan pats radīs īstu aranžējumu simfoniskajam orķestrim. Vairāk nekā gadu viņš apguva komponista un diriģenta iemaņas un 2002. gada maijā ierakstīja savu muzikālo darbu mūzikas ierakstu studijā Ostinā. Ierakstā piedalījās orķestris 110 cilvēku sastāvā. „Rezultātā bija iznākusi ļoti skaista un spilgta filma,” uzskata Banderass, kurš pirmo reizi to noskatījās tikai pirmizrādes laikā. „Ja jūs esat Ingmara Bergmaņa piekritēji, tad labāk neejiet uz to, taču, ja jūs gribat izklaidēties, pasmieties, noskatīties vieglu kino un pagrauzt popkornu – tad tas ir īstais kino, kas jums vajadzīgs!”