Viss sākās Fabrikā, kad Badijs vēl bija “saderinājies” ar Feju. Viņš jautāja savai “līgavai”, kādu mašīnu viņa vēlētos. Atbilde bija – BMW. Par krāsu abi TV realitātes šova mīlnieki nebija vienojušies, tāpēc Badijs to nopirka baltā krāsā, kas, izrādās, Fejai nepatīk.
Patiesība par princi baltā zirgā Meitenes jaunajam puisim ir balts BMW. Grūti pateikt, vai tas bija tīšām un par spīti bijušajam “līgavainim”, taču, fotografējoties pie auto, Feja paziņoja: “Badijs aiz dusmām pakārsies!” Jauka, jauna, simpātiska – tā ir bijusī realitātes šova „Fabrika 2” dalībniece Feja, kura nu jau kādu laiku ir atgriezusies reālajā dzīvē. Daudziem bieži vien piemirstas, ka meitenei ir sava dzīve un arī savs vārds un uzvārds – Līga Miezīte. - Kā tu izvēlējies savu niku – Feja? - Pirms vairākiem gadiem man vajadzēja izveidot e-mail adresi. Pirmā mirkļa izjūtās prātā ienāca vārds Feja. Tam nebija nekādas īpašas motivācijas. Kad uz sitiena pirms TV5 šova vajadzēja pateikt kādu vārdu, izlēmu to izmantot vēlreiz. Biju pie tā it kā pieradusi. Es kaut kā iedomājos tādu labo feju no pasakām. - Ko tev deva šovs? - Es atkal dzīvoju tāpat kā agrāk. Vienīgi tagad mani vairāk atpazīst uz ielas, saviesīgos pasākumos nāk klāt dažādi cilvēki, jo īpaši puiši. Nesen biju Ķīpsalā uz LNT Mūzikas video. Tur tādi padsmitgadnieki skraidīja man apkārt, prasīja autogrāfus un fotografējās. Nevarēju izlauzties cauri pūlim. Draudzenei nācās mani ar varu aizvilkt prom. Esmu parakstījusies uz plikiem vēderiem un citās gluži vai neiedomājamās vietās. Agrāk likās, ka ar mani nekad nekas tamlīdzīgs nenotiks, bet tagad tā ir realitāte. - Vai ar šo slavu nav grūti sadzīvot? - Man pašai šķiet, ka ne. Nedaudz apgrūtina vienīgi tas, ka nepārtraukti jādomā, ko un kā daru, lai nerastos liekas problēmas. Vairs nevaru piecos no rīta iziet no bāra ar kokteiļa glāzi rokās vai plika peldēties jūrmalā. - Kā ir mainījušās attiecības ar draugiem? - Tie draugi, kas man bija jau agrāk, nekur nav pazuduši. Protams, ir uzradušies arī tādi draugi un paziņas, kuri pirms šova zvanīja labi ja vienreiz mēnesī, bet tagad to dara katru nedēļu. Uzreiz pēc šova visi gribēja ar mani satikties, aiziet kaut kur kopā atpūsties. - Tas ir patīkami? - Drīzāk jau mazliet liekulīgi, jo tad, kad nebiju izspēlējusi Fejas lomu, kad mani pazina tikai un vienīgi kā Līgu, tad daudziem nebiju īpaši vajadzīga. Tagad jau es neesmu kļuvusi ne ar ko labāka. Bet mani labākie draugi pret mani izturas tieši tāpat kā agrāk. Tās ir tās meitenes, kas mani sagaidīja, iznākot no „Fabrikas”. - Un kādas ir attiecības ar ģimeni? - Būtiski nekas nav mainījies. - Kā ģimene reaģēja uz tavu „saderināšanos”? - Diez ko priecīgi nebija. Mani vecāki bija pārliecināti, ka Badijs nav tas cilvēks, ar kuru man vajadzētu būt kopā, ka neesam viens otram piemēroti. Uz to visu skatoties no malas, mana mamma nedēļas laikā gandrīz nosirmoja. Viņa ļoti pārdzīvoja. - Kā tur īsti bija – tā saderināšanās bija nopietna vai vienkārši labi izrēķināts šova elements? - Nezinu. Bet šovā neko nedarīt ir garlaicīgi. Var pat jumtiņš aizbraukt. Ar Badiju viss tā lēnām sākās, attīstījās, beigās nonācām līdz tādam rezultātam. Ja jau šovs, tad šovs. - Kādas tagad ir tavas attiecības ar Badiju? - Tagad nav nekādas labās. Viņš kopā ar Merilinu svinēja dzimšanas dienu Saulkrastos. Bija ielūgti visi fabrikanti. Iepriekšējā vakarā Badijs man piezvanīja un pateica, ka negribot redzēt ne mani, ne galveno operatoru, ar kuru braucu kopā. Domāju, ja Merilina mūs ielūdza, tad jāaizbrauc vismaz apsveikt. Un aizbraucām arī. Badijs jau bija nedaudz iedzēris. Viņš nevis pienāca man klāt, lai aprunātos, bet izgāja laukā un operatora mašīnai divām riepām izlaida gaisu un saskrāpēja kapotu. Mēs izsaucām policiju, bet viss noklusa. Pat liecības neviens neparasīja. Es pati piegāju Badijam klāt, pajautāju, kāpēc viņš tā izdarīja, bet viņš ar mani normāli nerunāja un apsaukāja ne gluži pieklājīgiem vārdiem. Nesen Badijs brauca man garām ar mašīnu. Toreiz viņš piestāja, mēs it kā pavisam neitrāli parunājām, viņš piedāvāja mani aizvest uz mājām. Mēs nesazvanāmies, nemēģinām īpaši satikties, bet, ja uz ielas viens otru ieraugām, tad pasveicinām un apjautājamies, kā iet. - Kāda bija patiesība par saderināšanās gredzenu? Šova laikā skatītājiem tika parādīts, ka tu to izmet pa braucošas automašīnas logu. - Un tā tas arī bija. Tajā dienā aizbraucu uz Kauguriem ar viņu izrunāties un pie viena paņemt savus snovborda zābakus, kurus tur biju atstājusi. Kad iegāju dzīvoklī, viņš man metās virsū ar apvainojumiem. Un spītīgi atteicās atdot tos zābakus. Tad sāka runāt par to, lai pārdodu gredzenu un nopērku sev jaunus zābakus. Tas man bija punkts uz i. Tad sapratu, ka man nevajag ne viņu, ne gredzenu, ne saderināšanos. - Ar kuriem fabrikantiem tu satiecies arī pēc šova? - Diezgan bieži, par to gan es pati brīnos, satieku Robiju un viņa meiteni. Arī Lolu. Viņa dzīvo netālu no manis. Sazvanāmies ar Dallasu. Sākumā satiku arī Mario un Mao, tagad retāk sanāk. - Kā tev patīk Talantu Fabrika? Gribētu tādā piedalīties? - Jā. Tur ir jaunāki cilvēki – vairāk mana vecuma. Manā Fabrikā visi bija tādi nopietnāki. - Vai seko Talantu Fabrikas koncertiem? - Man tie patīk. Tikai balsošana šķiet dīvaina. Laikam daudzi skatītāji vērtē fabrikantus pēc viņu cilvēciskajām īpašībām, nevis - kā viņi dzied. Man liekas, ka pat tie fabrikanti, kas neizturēs līdz beigām, tik un tā būs vinnējuši, jo viņiem būs daudz vieglāk izveidot muzikālo karjeru. Tāda publicitāte! Katrs iesācējs par tādu varētu tikai sapņot. - Ko tu tagad dari – mācies vai strādā? - Iespējams, ka rudenī atsākšu mācības Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa augstskolā. Pirms Fabrikas strādāju par viesmīli, bet aizgāju no turienes prom. Meklēju darbu, bet nesanāca nekas nopietns. - Kā ir ar modeles darbu? - To es neuzskatu par darbu, tas drīzāk ir vaļasprieks. Ja man ir brīvs laiks, kāpēc gan lai es ar to nenodarbotos?! Ar to es naudu nenopelnīšu, vismaz Latvijā ne, bet braukt uz ārzemēm arī it kā negribu. Šovs man nav devis nekādas papildu iespējas modeles karjerā, vienīgi mediji tagad par mani vairāk interesējas. - Tu esi saistīta ar modeļu aģentūru Vacatio. - Pirms gadiem divarpus aizgāju uz aģentūru. Sākumā - kādus astoņus mēnešus - bija kursi. Pabeidzu tos un noslēdzu līgumu. Sākumā, kad apmeklēju visas tās nodarbības, bija vairāk piedāvājumu kaut kur piedalīties. Tagad tur apgrozos mazāk, bet pa kādam piedāvājumam tāpat ir. Ir piedāvāts braukt uz ārzemēm. Bet tas nav mans dzīves mērķis - būt par modeli. - Kas ir tavs jaunais draugs? - Viņš bija man ļoti labs draugs pirms Fabrikas. Ar Golchu varēju runāt par visu. Es jau vienmēr esmu teikusi, ka ir divi cilvēki, ar kuriem varu runāt par visu, piezvanīt, kad vajag, viņi vienmēr pie manis atbrauks – mana draudzenīte un Golcha. Visi parasti saka, ka puisim un meitenei nevar būt tik labas attiecības. Tā mēs bijām labi draugi, līdz kļuvām par pavisam labiem draugiem.