Vārdadienu svinētāji šajā nedēļā — "jumtu cilvēks" Ēriks Ruģēns un operdziedātājs Krišjānis Norvelis — atzīst, ka ar savu vārdu sadzīvo gana labi. Savukārt valodniece Ina Druviete priecātos, ja viņas vārds būtu garāks un sastāvētu no vismaz trim zilbēm. Viņasprāt, īsi vārdi to nēsātājiem rada zināmu diskomfortu.
Vārdadienas svinības uz jumta – svēta lieta.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valodniece par savu vārdu var pateikties vecmāmiņai — ļoti lielai Aspazijas cienītājai, kas zinājusi no galvas vai visas dramaturģes lugas. "Kā zināms, Rainis savu dzīvesbiedri Aspaziju vēstulēs sauca par Inu vai Iniņu. Līdz ar to šis vārds tika dots arī man," stāsta Ina Druviete. Slavenais jumtu kāpējs Ēriks Ruģēns pie vārda ticis par godu kādam senam, pagājušajā gadsimtā dzīvojušam radiniekam, bet Latvijas Nacionālās operas solists Krišjānis Norvelis — savam vectēvam Krišjānim, kas kritis Otrā pasaules kara laikā. Viņš arī teic, ka priecātos, ja cilvēki mazdēliem liktu tieši šo vārdu. Vārdadienās vairs nedzied Dziedātājs teic: "Jauki, ka tagad man vārdabrāļu ir vairāk nekā bērnībā, kad vienīgais man pazīstamais Krišjānis biju es pats. Acīmredzot šis vārds nācis modē." Viņam tagad uz ielas iznākot diezgan bieži atskatīties un reizēm griboties pat atsaukties, dzirdot, ka mammas sauc savus dēliņus Krišjāņus. Padzirdot, ka Latvijā ir 692 Krišjāņi, dziedātājs priecājas: "Tas ir ļoti daudz, un iznāk, ka esam vesels pulks!" Vārdadienu Krišjānis svinot labprāt, taču atzīst, ka svinības tiek improvizētas un līdz šim divas vienādas nav bijušas: "Tradīciju man nav, tomēr parasti tiek svinēts diezgan aizrautīgi, vētraini un atraktīvi. Taču svinot mēs tikpat kā vairs nedziedam, jo mums tās dziedāšanas pietiek tāpat..." Krišjānis atzīst, ka ciemiņus gan īpaši neaicina — viņi no kaut kurienes uzrodoties paši. Arī kādu vienu svinēšanas reizi Krišjānis izcelt nevarot, jo visas esot bijušas gana jaukas un interesantas. Runājot par saņemtajām dāvanām, dziedātājs atzīst, ka izcelt kādu vienu noteiktu dāvanu viņš nevarot: "Labākā dāvana ir tā, ka mani vārdadienā atceras man mīļie cilvēki, piezvana un apsveic. Esmu ļoti priecīgs par jebko — ziediem, kādu sīkumiņu vai īsziņu. Un arī nekādu īpašu vēlmju par iespējamo sapņu dāvanu man nav." Labprāt dotos uz zooloģisko dārzu Vaicāju, vai Ina Druviete ir dzirdējusi sava vārda skaidrojumus. "Skaidrojumi ir vairāki, bet lielākā daļa to ir apšaubāmi. Būtībā manu vārdu varētu uzskatīt par fonētisku darinājumu," viņa teic. Taču, izdzirdot, ka Inas esot kulturālas, stipras, neļaujas mirkļa vājumam un vilinājumam, valodniece smej: "Nepareizi tas noteikti nav, un es ceru, ka atbilst viss!" Visspilgtāk Inai atmiņā palikušas skolas un studiju gados svinētās vārdadienas, kas toreiz notikušas ar lielu vērienu. "Bei-dzamajos gados gan īpašas svinības nenotiek, jo darba dienās nav šādu iespēju, īpaši, ja no lekcijām mājās es pārrodos ap pusdesmitiem vakarā. Taču šis fakts nekādā gadījumā nepaliek nepamanīts," viņa piebilst. Par sapņu dāvanu Ina Druviete teic: "Man ļoti gribētos ar kādu kopā apmeklēt Rīgas zooloģisko dārzu. Taču mani pieaugušie bērni pagaidām šādu dāvanu man nav pasnieguši." Valodniecei ļoti patīkot apmeklēt zooloģiskos dārzus — apbraukājot pasauli, viņa bijusi kādos divdesmit vai trīsdesmit, taču mūsējā viņa neesot bijusi kādus pāris gadus. Ilgojas pēc asa piedzīvojuma Kad sazvanīju Ēriku Ruģēnu, viņš atklāja, ka atrodas ceļā, lai kāptu uz kārtējā jumta. "Ir gadījies, ka vārdadienu svinu arī uz jumta, — tā ir pilnīgi svēta lieta. Taču nekad neko īpašu nerīkoju un viesus speciāli ciemos neaicinu. Parasti viss notiek diezgan brīvā stilā," viņš stāsta. Viņaprāt, dzimšanas dienā cilvēkam ir krīze un notiek visādi brīnumi, savukārt vārdadienu varot nosaukt par svētkiem ikdienā. Vaicāts par sadzīvošanu ar savu vārdu, "jumtu cilvēks" ir lakonisks: "Jūtos patiešām brīnišķīgi!" un godīgi atzīst, ka nekādus sava vārda skaidrojumus neesot dzirdējis. Kad nolasu, ka Ēriks mēdz būt asprātīgs, straujš, oriģināls un brīžiem neprātīgs, viņš smejas un teic, ka šis raksturojums esot precīzs, īpaši jau ņemot vērā viņa nodarbošanos. Kad vaicāju, kādu dāvanu Ēriks vislabprātāk saņemtu vārdadienā, viņš nedaudz aizdomājas: "Es nemaz tā nevaru pateikt… Laikam vislabākā dāvana būtu piedzīvojums. It kā, no vienas puses, man visu laiku ir kaut kādi piedzīvojumi, bet esmu nācis pie secinājuma — tas, kas man kādreiz ir šķitis piedzīvojums, tagad kļuvis par ikdienišķu parādību. Līdz ar to ir prasība pēc jūtu saasinājuma un adrenalīna. Tas varētu būt kaut kas patīkams un neikdienišķs," viņš beidzot atklāj, taču nekonkretizē, kas īsti tas varētu būt.