Vai «Oskarus» pasniegs tik un tā?. (11)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Īsi pirms 75. ASV Kinoakadēmijas balvu jeb "Oskaru" pasniegšanas ceremonijas vairāk tiek runāts nevis par iespējamiem favorītiem, bet gan to, vai pasākums vispār notiks kā iecerēts — 23. marta pēcpusdienā Kodaka teātra telpās. Ja ne — tā būs tikai ceturtā reize šo balvu pasniegšanas vēsturē, kad ceremonija tiek atlikta.

Iemeslu bažām ir vairāk nekā pietiekami — ļoti iespējams, ka līdz svētdienai jau būs sākusies ASV militārā akcija pret Irāku; jau kopš pirmdienas nakts Amerikā izziņota paaugstināta terora draudu bīstamība. Ja ņem vērā, ka "Oskari" amerikāņu popkultūrai ir tāds pats simbols kā dvīņu torņi bija Ņujorkai, bažas par iespējamiem terora aktiem tieši šā pasākuma laikā nemaz tik nepamatotas nav. Tas nekas, ka liela daļa amerikāņu kino industrijas pārstāvju iestājušies "Mēs par mieru" rindās — potenciālie teroristi parasti savus upurus nešķiro. No otras puses, ir bažas, ka kara pretinieki varētu izmantot ceremoniju, lai paustu savus uzskatus. Un, kaut gan Amerika lepojas ar vārda brīvību, kara laikā izkliegt pretkara lozungus un lamāt valdību — tas nu būtu par traku. Trīsreiz atceltie "Oskari" Vēl pirmdienas vakarā "Oskaru" telešova producents Džilberts Keitss un Kinoakadēmijas pārstāvis Džons Pavliks izteicās, ka "pagaidām nekas nemainās un gatavošanās šovam norit pēc paredzētā plāna". Viņi gan atzina, ka piespiedu kārtā jāgatavojas iespējamiem pārsteigumiem un jāizskata arī šova pārcelšanas iespēja. Kā jau teikts, 75 gadu laikā tā noticis trīsreiz. 1938. gadā šovs tika pārcelts par nedēļu — togad Losandželosā plosījās postoši plūdi. 1968. gadā ceremoniju atlika par divām dienām, lai tā laika ziņā nesakristu ar noslepkavotā melnādaino tiesību aizstāvja Martina Lutera Kinga bērēm. Un, visbeidzot, 1981. gadā pēc atentāta mēģinājuma pret toreizējo prezidentu Ronaldu Reiganu ceremoniju atlika uz 24 stundām — toreiz par ceremonijas atcelšanu tapa zināms pēcpusdienā, kad daudzas zvaigznes jau tuvojās Dorotijas Čendleras paviljonam, kur togad bija iecerēta balvu pasniegšana. Jāatgādina, ka 2001. gadā divreiz tika atcelta "Emmy" balvu pasniegšanas ceremonija: vispirms 11. septembra terora aktu dēļ, bet pēc tam — tāpēc, ka ASV sāka gaisa triecienus pa Afganistānu. Šovs un ziņas — divi vienā "Ja karš sāksies, televīzijas pārraidē atspoguļosies realitāte gan tajā šova daļā, ko mēs varam kontrolēt, gan tajā, ko kontrolēt nevaram, — jūsu runās," iepriekš bija izteicies Keitss. Vakar viņš savukārt pieļāva iespēju, ka telekompānija ABC varētu pārtraukt šova translācijas ar ekstra ziņu izlaidumiem vai pat visu šova laiku skrejošā slejā informēt par kara gaitu. Cita iespēja — šovu rīkot kā iecerēts, bet tā translāciju rādīt ierakstā. Tomēr šādā gadījumā zudīs visa intriga, jo rezultāti, lai kā tos censtos noslēpt, noteikti kļūtu zināmi. Tas, protams, radītu milzu zaudējumus reklāmdevējiem, un par iecerētajiem simt miljoniem šova skatītāju vairs nevarētu būt ne runas. Kā saka amerikāņi: bizness ir bizness, tāpēc šis scenārijs liekas diezgan neticams. Par iespējamu šova atcelšanu organizētāji pagaidām nevēlas runāt. Taču īru aktieris Daniels Dejs–Lūiss, kas nominēts labākā aktiera balvai par lomu filmā "Gangs Of New York" ("Ņujorkas bandas"), bijis kategoriskāks: "Tas būtu nepiedienīgi, ja mēs dejotu uz sarkanā paklāja laikā, kad cilvēki mirst." "Tā ir jārīko, bet noskaņai jāmainās. "Oskari" nav politisks forums, bet derētu kāds aizlūgums par mieru," savukārt uzskata Eds Hariss, kas izvirzīts labākā otrā plāna aktiera balvai par sniegumu filmā "The Hours". Kā noslāpēt pretkara aktivitātes Pirms balvu pasniegšanas ceremonijas sarosījušies arī pretkara aktīvisti. Pēc laikraksta "The Los Angeles Times" rīcībā esošajiem datiem, savu pretkara nostāju pie Kodaka teātra gatavojoties paust ap 2000 cilvēku, taču policija jau esot saņēmusi rīkojumu atbīdīt šos ļaudis pāris kvartālu no ceremonijas vietas. Vēl tālāk nākšoties mītiņot nedaudziem kara atbalstītājiem, kas arī gatavojoties iziet ielās. Vienlaikus ceremonijas organizētāji (gluži kā nesen "Grammy" balvu pasniegšanas laikā) cenšas nodrošināties, lai no skatuves neskanētu pret Džordža Buša administrāciju vērsti pretkara lozungi. Džesika Lanža, kas atklāti paziņojusi, ka ienīst prezidentu, nez vai vispār tiks ielaista zālē, savukārt pretkara aktīvistiem Džordžam Klūnijam un Sūzenai Sarandonai laikam būs jāsamierinās tikai ar skatīšanos — kaut gan sākotnēji bija iecerēts, ka viņiem uzticēs pasniegt kādas balvas, drošības apsvērumu dēļ neprognozējamajiem aktieriem vārds tomēr netiks dots. Savas trīsdesmit sekundes (tik laika atvēlēts pateicības runai) "Oskara" iegūšanas gadījumā gan varētu izmantot Selma Haijeka, kas nominēta labākās aktrises titulam. Nepatikšanas varētu sagādāt arī režisors Maikls Mūrs, kas pretendē uz labākā dokumentālā kino režisora titu-lu — nesen viņš jau pamanījās pateikties Francijai, kas neatbalstīja militāro akciju pret Irāku. "Chicago Tribune" gan vēsta, ka šova dalībnieki parakstot īpašu līgumu, kurā solās nenākt klajā ar pretkara lozungiem, taču jebkuru likumu, kā zināms, var apiet ar līkumu.

Komentāri (11)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu