Pēc gariem pārbraucieniem Gorovicu ģimene beidzot apstājās Petalumā Kalifornijas štatā. Vinona sāka mācīties vietējā skolā, kuru viņa vēl tagad atceras ar šausmām. "Trešajā dienā skolasbiedri mani piekāva, jo domāja, ka esmu puišelis — gejs! Laikam tāpēc, ka man bija īsi mati," viņa stāsta. "Seši zēni mani piekāva tā, ka man ieplīsa riba, bet uz galvas bija jāliek sešas šuves. Es gāju pa koridoru, viņi pieskrēja pie manis, sāka mani ķircināt un nosauca par meiteni. Es viņiem atbildēju, ka tiešām esmu meitene. Tad viņi aizsvilās ne pa jokam un sāka mani dauzīt. Tas bija briesmīgi. Visvairāk mani apbēdināja tas, ka skolas direktors atteicās viņus sodīt, paziņojot, ka es pati esmu pie visa vainīga. Es graujot skolas disciplīnu!"
Vinona kategoriski atteicās iet uz skolu, jo bija pārāk nobiedēta. Tā kā citas skolas tuvumā nebija, divpadsmitgadīgā meitene bija spiesta mācīties mājās. "Man ļoti ātri kļuva garlaicīgi," atceras aktrise. "Televizora mums nebija, un es aizrāvos ar grāmatu lasīšanu. Drīz vien grāmatu varoņi kļuva par maniem labākajiem draugiem: Toms Sojers, Holdens Kolfīlds, Džo Marčs man palīdzēja tikt galā ar vientulību."
Aktrise izdomā jaunu uzvārdu
1996. gadā, kad Vinona Raidere jau bija slavas zenītā, viņa satika vienu no tiem zēniem, kas viņu bija iekaustījis. Viņš pienāca pie aktrises paprasīt autogrāfu, un tad viņa atgādināja pagātnes incidentu. "Viņš bija šokā," smējas Vinona. "Man likās, ka viņš tūlīt pietaisīs bikses." Protams, bijušais mocītājs pie autogrāfa tā arī netika.
Paradoksāli, bet šim skolas incidentam bija sava nozīme viņas aktrises karjerā. Pēc vairāku mēnešu mājas apmācības vecāki sāka uztraukties par meitas nomāktību un nolēma viņu pierakstīt aktieru kursos Sanfrancisko Amerikas teātra konservatorijā — vienkārši, lai Vinona varētu mazliet atraisīties un brīvi kontaktēties ar vienaudžiem. Noni (tā viņu sauca kursabiedri) ātri iedzīvojās kolektīvā. Jau 13 gadu vecumā viņa pirmo reizi devās uz kinoprovēm filmai "Tuksnesis ziedonī". Lomu gan viņa nedabūja, bet režisors Deivids Selcers ieraudzīja viņas fotogrāfijas un uzaicināja uz savu filmu "Lukass".
Kad filmēšana beidzās, režisors vaicāja, vai titros rakstīt uzvārdu Gorovica, un jaunā aktrise sev izdomāja vienkāršāku uzvārdu — Raidere.
Vinonu sāk mocīt bezmiegs
Pēc "Lukasa" Vinona piekrita atkal iet uz skolu, protams, ne uz to, kur viņu piekāva, bet citu. Jaunā filmā viņa filmējās pēc gada, tikai nākamās vasaras brīvlaikā. Tās nosaukums bija "Kadriļa". Tad sekoja filma "Bītldžūss", kas viņu padarīja slavenu un lika pamatu sadarbības posmam ar režisoru Timu Bērtonu. Raiderei toreiz bija 15 gadu.
Filmējoties "Lielajos uguns balonos", Raidere sāka cīnīties ar bezmiegu, kas viņu vajāja turpmākos piecus gadus.