Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Mūžīgā vasara jeb Eiropa Āfrikā .

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Prom uz siltajām salām – svētki un hasta la vista! "Prāta Vētras" puiši laikam gan zina, ko dzied… Nevienam nav jaunums, ka laikā, kad pie mums ir drēgnā rudens slapjdraņķis vai pat ziemas spelgoņa, tropos un subtropos var lieliski sauļoties, peldēties un laiskoties labāk nekā mūsu vasarā. Tad kāpēc to neizmantot?

Šādas iespējas sniedz savdabīgās vulkāniskās salas Atlantijas okeānā, ne sevišķi tālu no Āfrikas krastiem – Kanārijas. Vasara, saule, okeāns, pludmales, labas viesnīcas un daudzveidīgas izklaides Kanāriju salās ir visu gadu. Vidējā temperatūra svārstās tikai par sešiem grādiem un ir 18 — 24°C. Jūnijā un jūlijā dienā gaisa temperatūra sasniedz 40 grādus un tūristu no Eiropas šajā laikā tur ir maz. Kas par daudz, tas par skādi. Tūrisma industrija salās ir attīstīta. Gluži kā visos kūrortos pie ūdeņiem: izbraucieni okeāna viļņos ar laivām, jahtām, ūdensmotocikliem, banāniem utt. Netrūkst dažādu atrakciju parku, kuros var vērot krokodilu, jūras lauvu, papagaiļu, delfīnu šovus. Ar kanārijputniņiem gan tā pašvakāk, nu galu galā salas nosaukumam arī nav ar tiem nekādas saistības, Kanāriju salas latviski nozīmē - Suņu salas... Vēstures un citu zemju kultūras pētnieki arī Kanārijās atradīs nodarbi — senās spāņu katedrāles un baznīcas ir apmeklēšanas vērtas. No politiskā viedokļa Kanāriju salas ir Eiropa, jo tās ir Spānijas autonomais apgabals un tādējādi iekļaujas Eiropas Savienībā, bet ģeogrāfiski tā ir īstena Āfrika ar visām no tā izrietošajām trafaretajām sekām.

Neesat redzējuši tuksnesi – lūdzu, te būs! Jo Grankanārijas un citu salu plašās kāpas gluži šādu iespaidu rada. Gribat pajāt uz kamieļa – laipni aicināti! Kamieļi gan ievesti no kontinenta, bet varbūt – jo labāk! Tāpat varat izbraukt safari ar džipiem. Kontinents, precīzāk, Marokas krasti vislabāk redzami no Lansarotes salas, kas ir, tā sakot, rokas stiepiena attālumā no Āfrikas – ap 100 km. Vispār Kanārijas sastāv no septiņām lielākām salām (Grankanārija, Tenerife, Gomera, Palma, Jerro, Lansarote un Fuerteventura) un daudzām mazākām, un katrā no tām ainava ir atšķirīga. Pieminētajā Lansarotē dominē oranžā krāsa (vulkāniskas smiltis) un baltā krāsa, kādā krāsotas mājas. Salas galvenais arhitekts paģērējis, lai pilnīgi visu ēku sienas būtu baltas, bet logu rāmji un durvis drīkst būt zili, zaļi vai dzelteni, tāpat aizliedzis virszemes elektrības un telefona vadus, lai ainava būtu pēc iespējas tīrāka. Lansarote joprojām ir vulkāniski aktīva, lai arī izvirdumu nav bijis jau 300 gadus. Daļa salas ir pastaigām slēgts dabas parks, toties noteiktās vietās tūristi var noraudzīties savdabīgās atrakcijās, kur vistiņas cep, izmantojot svelmi, kas nāk no zemes dzīlēm, vai urbumā ielej kādu spainīti ūdens, kuru pēc mirkļa sakarsētu māmuļa zeme izspļauj atpakaļ. Tāds savdabīgs geizers. Dabasmīļi nebūs vīlušies. Grankanārija, kurā atrodas arī salu galvaspilsēta Laspalmasa, ar saviem daudzajiem, taču nelielajiem krāteriem, klintīm un sastingušas lavas laukiem, priežu mežiem un, protams, arī palmām, kopumā tomēr atstāj mežonīgāku iespaidu nekā zaļā Tenerife ar zīmīgo, sniegoto (!) vulkāna Teides krāteri (tajā gan nedrīkst kāpt). Katra no salām nudien ir atšķirīga, tālab vērts doties ekskursijās no vienas salas uz otru. Tās visas savieno prāmju satiksme, taču uz tālākajām labāk doties ar lidmašīnu – okeāna viļņi nav rāmā Baltijas jūra…
Spāņi Kanāriju salas kolonizēja pirms pieciem gadsimtiem. Pirms viņiem salās dzīvoja nu jau izmirusī guanče tauta, par kuriem joprojām nav īstas skaidrības. Uzskata, ka viņi bijuši arābu cilmes, tomēr starp viņiem bijuši atrodami arī stalti, zilacaini blondīni, kas nu nekādi neatbilst priekšstatam par arābiem. Varbūt savos sirojumos salās iemaldījušies arī vikingi? Tā kā zināms, ka vikingi pavisam noteikti kuģoja pa Vidusjūru, tad — cik tur vairs tālu... No guanče kultūras gan nekas nav saglabājies, kaut arī daudzi kanārieši apgalvo, ka dvēselē viņi esot guanče. Salās dominē spāņu kultūra, taču tajā pašā laikā kanāriešiem patīk latīņamerikāņu mūzika un dejas. Arī jūs sajūsmina latīņamerikāņu ritmi un vispār gribētos kādreiz dzīvē aizbraukt uz Latīņameriku, bet pagaidām nevarat atļauties? Jums patīk naktsklubi un mūzika? Hā, sāciet ar Kanārijām, tas būs labs ieskrējiens! Dodieties ielās! Karnevāli salās mēdz būt biežāk nekā Brazīlijā. Dienas noslēgumā jūs gaida Tekilas vakars vai Mežonīgo rietumu vakars, Spāņu kaislības vai Maģiskā nakts un tādā garā, vārdu sakot – skaisti noorganizēta iedzeršana un jautrības. Kanārieši sevi uzskata par daudz atvērtākiem nekā cietzemes spāņi un ne tik eiropeiskiem, viņiem nepatīk, ja saka, ka Kanāriju salas pieder Spānijai, — tās ir daļa no Spānijas. Jārēķinās ar to, ka vairākums salu iedzīvotāju, ja vien nestrādā tūrisma jomā, runā tikai spāniski, taču viņi ir tik pretimnākoši, atsaucīgi un smaidīgi, ka var iztikt bez valodas zināšanām. Visu iespējams sarunāt žestu valodā. Acīmredzot siltais klimats un okeāns cilvēkus dara dzīvespriecīgākus, jautrākus un smaidīgākus. Kanāriešu mīļākie vārdi ir fiesta — svētki, siesta — pusdienas pātraukums un maņjana — rītdiena. Tie ir trīs atslēgas vārdi, kas jāzina iebraucējiem. Jo svētki seko svētkiem, no divpadsmitiem līdz četriem iestādēs ir pusdienas pārtraukums — tās nav slēgtas, tikai no cilvēkiem trīsdesmit uz vietas varbūt ir tikai viens un tas pats ēd maizīti un ar mīļu smaidoši lūdzošu skatienu skatās uz tevi — sak, nu netraucē mani, ir taču siesta... Toties darbā kanāriešus var sastapt līdz pat astoņiem vakarā, taču atkal — tad viņi atrunājas ar maņjanu. Kāpēc kaut ko darīt šodien, ja var rīt? Aptuveni 90% Kanāriju salas ekonomikas balstās uz tūrismu. Eksportē tomātus un banānus — gan vieni, gan otri ir mazāki un saldāki nekā pie mums veikalos nopērkamie, taču tos reizēm var redzēt arī Latvijā. Šie augļi politiski ir ļoti nozīmīgi — vietējās vēlēšanās uzvar tā partija, kura spēj kaut ko darīt tomātu un banānu eksporta veicināšanai. Runājot par cenām – tās ir visai humānas. Pirmās nepieciešamības preces ir Latvijas cenās vai vēl zemākās. Arī krogi nav pārmēru dārgi. Populārākais no tradicionālajiem ēdieniem ir jaunie kartupelīši, ko vāra ar visu miziņu un pasniedz ar moho – samērā asu tomātu un piparu mērci. Visur, kur iespējams, kanārieši izmanto kukurūzas miltus – tos liek pie zupām, līdz tās pārvēršas gandrīz par putriņu, no tiem cep maizi. Raksturīgs kanāriešu dzēriens ir medus rums, ko vietējie labprāt iedzer i dienas vidū, i vakarā; to jums atnesīs arī krogā saldā ēdiena vietā, kopā ar rēķinu. Un tas ir garšīgs – kā lācim oga! Pēc šādas glāzītes tā vien gribas atstāt viesmīlim lielāku dzeramnaudu… No kā latvietim Kanāriju salās būtu jāuzmanās? Visvairāk jābaidās no saules, kas pirmajā brīdi var nelikties nemaz tik dedzinoša. Sevišķi tas attiecoties uz vīriešiem, kas atšķirībā no sievietēm nav paraduši lietot pretapdeguma krēmus. Kāds vīrietis mēģinājis izlīdzēties ar pēcskūšanās krēmu un iedzīvojies otrās pakāpes apdegumos... Nedrīkst dzert krāna ūdeni, jo var dabūt vēdergraizes. Ūdeni iegūst speciālās fabrikās, kas ņem to no okeāna un attīra, taču ne līdz iekšķīgas lietošanas līmenim. Saldūdens uz salām ir sāpīgs jautājums, jo nokrišņu ir maz, upītes — maziņas, visapkārt tikai okeāns. Inese Krūmiņa, "Impro Ceļojumi" gide un ceļojumu konsultante Šogad vēl var nokļūt Kanāriju salās! Tiešais lidojums, viesnīca pēc izvēles, 8 dienas / 7 naktis Rīga – Tenerife - no Ls 259 Izlidošanas datumi: oktobrī – 17., 24., 31. novembrī – 7., 14., 21., 30. decembrī – 10., 19., 26. Tallina – Laspalmasa - no 447 EUR Izlidošanas datumi: oktobrī – 18., 25. novembrī – 1., 8., 15., 22., 29. decembrī – 6., 13., 20., 27. Fotoattēlos: Gluži kā Āfrikā – kamieļi gaida klientus, lai dotos vulkāniskajos, tuknešainajos Lansarotes plašumos. Kanāriju elēģija – saule, palmas un okeāns. Karnevāliska rosība Grankanārijā valda jau dienas vidū.

Nepalaid garām!

Uz augšu