Reiz kādā intervijā Ivanovs atzinis, ka mākslā viņu neinteresē ģīmji, bet sejas.

"Mani interesē portrets, seja, kurā izpausties," viņš apliecina.

"Seja sniedz ļoti daudz slāņu, kuru ne vienmēr var izteikt vārdos. Tāpēc arī ir izstādes, kurā ir neverbāla saziņa un, pirms darbi nav izstādīti, ir sarežģīti šo koncepciju ietērpt vārdos. Beigu beigās, ja iedziļināmies kvantu fizikā, filozofijā, tad viss šajā pasaulē izšķīst. Arī tas koncepts, ko piedāvā mākslinieks, beigu beigās izšķīst. Lai arī glezna ir priekšmets, pati māksla nav priekšmets. Svarīga ir tā pēcgarša, līdzīgi kā pēc mūzikas klausīšanās vai grāmatas... svarīgi ir tas, kas aizķeras, ko cilvēks sevī uzsūc."

Taujāts par grafiti mākslinieka Benksija darbu, kas pirms dažām dienām pēc "Sotheby's" izsoles pašiznīcinājās, saceļot ažiotāžu mākslas pasaulē, par mākslas kritiķa Frančesko Bonami izteikto pieņēmumu, ka mākslā svarīgi būt īstajā vietā, laikā un būt pirmajam, Ivanovs atbild ar pretjautājumu: "Bet vai tas, ko izdarīja Benksijs, ir māksla?"

Viņš uzskata, ka šī būšana pirmajam, nemitīga vēlme pārsteigt, rada stresu. 

"Mākslas pasaulē ir iekodēts stress - tev ir jābūt pirmajam, jāpārsteidz. Es skatos vairāk sevī, man svarīgāk ir tas, ko pats daru, jo komunikācija jau notiks tāpat un tā būs patiesa. Tās pirmās reizes ir spekulatīvas, tie ir izdomāti koncepti." 

Mākslinieks var atļauties šādi domāt, jo viņš un gleznotāja Līga Purmale 2009. gadā kļuva par pirmajiem un vienīgajiem jauno laiku Latvijas māksliniekiem, kuru darbi izsolīti* prestižajā "Sotheby's" rīkotajā izstādē - izsolē. Vai jaunajiem Latvijas māksliniekiem ir jāskatās Rietumu virzienā?

"Mums jāspēj būt gan šeit, gan tur," viņš saka. "Jāprot izzūmēties, jo, nezinot neko par mākslas vēsturi, tu neko jaunu neradīsi. Esam saistīti ar pasauli, esam globāli, un lēnām gan atsevišķi mākslinieki, gan latviešu māksla kopumā jau veido tīmekli, tā dēvēto netvorku."

"Un vēl jau svarīgi veidot mākslas ekoloģiju, līdzīgi kā lielveikalā izvēlēties Latvijā ražotu preci, ir jārada apstākļi, lai Latvijā māksla netiktu ražota, bet tā rastos," piebilst mākslinieks, kurš ir autors popularitāti iemantojušajam zīmolam "Latvietis", kas redzams gan uz krekliņiem, gan automašīnām. Tā sākotnējā ideja - reflektēt par jaunlatviešu centieniem 19. gadsimta otrajā pusē, akcentējot savu latviskumu.

Foto: Kā top izstāde "Baltā gaisma".

Izstāde galerijā "Bastejs" apskatāma no 18. oktobra līdz 11. novembrim.

Par mākslinieku

1996. absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, gadu studējis Humbolta universitātē Kalifornijā (1994–1995). Kopš 1999. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Izstāde “White Light / Baltā gaisma” ir Rituma Ivanova trešā solo izstāde Galerijā “Bastejs” pēc personālizstādēm “Symbol of Illusion” (2013) un “Connect” (2016). Darbi pēc izstādēm galerijā tikuši izstādīti starptautiskās mākslas mesēs: Volta Basel 2013, Start Art Fair at Saatchi Gallery Londonā 2015, Scope Miami 2016, Luxembourg Art Fair 2017, Scope Art Fair Basel 2017 un Context Art Fair New York 2017.

* Pārdots Rituma Ivanova darbs "Frame 05" (2002, 150x185 cm, audekls/akrils)