“Projektējamā stacija ir pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, kā arī pirmā projekta Rail Baltica stacija.

Risinājumi tiek veidoti tā, lai pēc būvniecības pabeigšanas tiktu uzlabota publiskā piekļuve, izbūvējot vairākus jaunus pievades ceļus un estakādes, nodrošinot ērtāku piekļūšanu ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni gan virzienā no lidostas uz pilsētu, gan no pilsētas uz lidostu.

Redzam, ka projektētāji, pilnsabiedrība “PROSIV” (Itālija, Slovākija, Latvija), izveidojuši risinājumus, kas atbilst nākotnes vajadzībām funkcionalitātes un energoefektivitātes ziņā, kā arī ir integrējami esošajā vidē,” norāda Andris Linužs, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes loceklis.

“Attīstot piedāvātos konceptus jau par konkrētu būvniecības projektu, būtiski būs sabalansēt pasažieru ērtības, mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus un arhitektoniskās ambīcijas. Piedāvātie koncepti apliecina izstrādātāju izpratni par objekta nozīmi, kas būs ne tikai vērienīgākais infrastruktūras projekts, kāds Baltijā līdz šim īstenots, savienojot multimodālā satiksmes mezglā dzelzceļa staciju ar lidostas pasažieru termināli, bet arī valsts un lidostas seja uz daudzām desmitgadēm,” atzīst Ilona Līce, lidostas ”Rīga” valdes priekšsēdētāja.

Jaunā stacija, sliežu ceļi, visas sistēmas un būves tiks pilnībā integrētas esošajā infrastruktūrā, veidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas būs savienots ar jauno pasažieru termināļa paplašinājumu.

Stacijas arhitektoniskie risinājumi ir bāzēti atšķirīgos konceptos: pirmais – kompaktums un saules gaisma, iekļaujot dabas elementus, kur dominējošie fasādes elementi ir metāls un koks. Otrais – cieša saikne ar dabu, koku ieskauto Baltijas jūru, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, koks ir arī dominējošais fasādes elements. Trešais – plašums, caurspīdīgums un gaisma, dominējošie elementi ir stikls un metāls.

Oktobra sākumā ar izveidotajiem risinājumiem iepazinās Eiropas Dzelzceļa līniju sadarbības partneri no nevalstisko organizāciju sektora: invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, apvienība “Pilsēta cilvēkiem”, Latvijas vecāku organizācija “Mammām un tētiem” un “Latvijas Riteņbraucēju apvienība”. Diskusijā piedalījās arī arhitekts, Rail Baltica projekta Rīgā pārinstitucionālās koordinācijas padomes loceklis Jānis Dripe. Diskusijā par arhitektonisko risinājumu atzinību ieguva koncepts, kurš veido saikni ar dabu un atgādina par koka arhitektūras tradīcijām staciju vēsturē Latvijā.

​