Uzveduma režisors un mākslinieciskais vadītājs Juris Jonelis atklāj, ka, domājot par valsts un tautas nākotni, būtiski, ka no iepriekšējiem simts gadiem varam paņemt to pašu labāko. Savukārt baleta horeogrāfs Raimonds Martinovs neslēpj, ka ikdienas steigā bieži vien domājam par praktiskām lietām, taču reti aizdomājamies, kam bija jāiziet cauri mūsu senčiem, lai šobrīd mums būtu brīva un neatkarīga valsts.

“Šis uzvedums atgādinās: lai arī esam nelieli, šī ir mūsu dzimtene un mūsu mājas,”

atklāj horeogrāfs.

Noskaties TVNET sižetu.

Šī būs pirmā reize, kad vienā kopīgā uzvedumā caurvīsies tik daudzveidīgi deju žanri, kas cits citu tikai papildinās. Sava loma būs kā mūsdienīgajai, tā arī tautas dejai un pat baletam un hiphopam. Tautas deju horeogrāfe Dace Adviljone stāsta, ka latviešiem tik labi zināmās tautu dejas šajā uzvedumā iekļaujas ļoti organiski un veiksmīgi. “Mūsu atbildībā ir daļa par Līgo svētkiem, deju svētkiem un barikāžu laiku, ko tieši šis deju žanrs var atspoguļot visveiksmīgāk,” atklāj Dace Adviljone.

Galveno varoni izrādē atveido Alise Prudāne, kurai stāsts ir īpaši tuvs un personīgs, jo 18. novembrī būtu bijusi arī viņas vecmammas 100. dzimšanas diena. Režisors atklāj, ka dejotājas uzdevums ir izaicinājumiem pilns, jo, tā kā viņa piedalās visos uzveduma posmos, stāstot galveno stāstu par mūsu dzimteni, viņai jāspēj izdejot visi deju žanri.

Lai pastiprinātu vizuālo un emocionālo baudījumu, deja un mūzika tiks papildināta ar vērienīgām projekcijām. Pirmo reizi vienlaikus tiks vienotā sistēmā saslēgti gandrīz 30 projektori. Kopējais baudījums būšot iespaidīgs, tā sola uzveduma autori. To klātienē varēs novērtēt 17., 18. un 19. novembrī Arēnā Rīga, turklāt uzvedums būs redzams arī Latvijas televīzijā.