Videoprojekciju ziņā Baltijā vēl nebijis vēriens

Stāstīt Latvijas simts gadus stāstu tās dzimšanas dienā – 18. novembrī – plašam skatītāju lokam nav viegls uzdevums. Taču ir radošu cilvēku grupa, kas uzņēmusies to darīt. Māris Kalve, multimediju mākslinieks ir viens no radošās komandas atslēgas cilvēkiem – viņš ir bijis videomākslinieks XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncertam “Zvaigžņu ceļā”, kā arī deju lieluzvedumam “Simt gadu dejai”. Tāpat daudziem, iespējams, būs zināmas tādas viņa radītās videoprojekcijas kā Rīgas Motormuzeja jaunās ekspozīcijas garās sienas dizains un animācija, Rīgas pilsētas vides objekts “Goda vārti”, multimediāls uzvedums Jelgavā Pasta salā “Četri prezidenti” un citi, kurus visus šeit nebūtu vietas pieminēt.

Tagad šiem savā ziņā tik gaistošajiem mākslas darbiem klāt nāk arī multimediālā deju lielizrāde “Abas malas”, kas būs skatāma 17.,18. un 19. novembrī “Arēnā Rīga” un kura būs Baltijas valstīs vēl kas nepieredzēts video projekciju vēriena ziņā.

Proti, video projekcijas izmēra ziņā lielizrādē “Abas malas” ir “kā 100 televīzijas bildes kopā un vēl reiz divi – mēs rādīsim 50 kadrus sekundē. Salīdzinājumam - Eiropas televīzijās parasti rāda 25 kadrus sekundē,” stāsta Māris Kalve.

“Ja mēs salīdzinātu attēla skaitļošanas apjomus, tad ņemot vidēji jaudīgu spēļu datoru cenā ap 1500 eiro, tādam vajadzētu aptuveni 10 gadus nepārtrauktas skaitļošanas, lai izdarītu to, ko esam paveikuši mēs “Abas malas” projektam,” lūgts ar tehnoloģijām nesaistītam cilvēkam paskaidrot videoprojekciju vērienu, skaidro mākslinieks.

Tehnoloģijas mākslā – mūsdienu “must have”

Patlaban video projekcijas – stāsti un raksti, vēstures liecības un attēli uz māju fasāžu sienām, Mežaparka lielajā estrādē un citur vairs nav nekas neierasts. Patlaban, varētu teikt, ka bez video projekcijām, kas – lai gan ir sarežģīti veidojamas, tajā pašā laikā šķiet ļoti gaistošas un mirklīgas – mākslas un kultūras pasākumi teju vairs nav iedomājami.

“Es ticu tehnoloģijai kā rīkam, kā tehnikai, nevis kā pašvērtībai. Līdz ar to – nav pretrunas starp mākslu un tehnoloģijām. Mākslai kā cilvēka izpausmei ir vajadzīgi rīki, un jo vairāk jo labāk! Nevajag noliegt jaunās iespējas, vajag tās izmantot, un radošais cilvēks tikai iegūst,”

ir pārliecināts Māris Kalve.

Tāpat vaicāts, par to, vai tehnoloģiju izmantošana mākslā ir dārgs pasākums, “Abas malas” videoprojekciju autors pauž: “Ja mākslā izmanto daudz tehnoloģijas, tad tas parasti ir dārgi, taču tas atmaksājas, jo ar tehnoloģiju māksla sasniedz vairāk cilvēku.”

“Māksla kļūst mazāk elitāra, robeža starp smalko un rupjo uztveri izplūst... Mākslinieks mūsdienās kļūst atbildīgāks par savu darbu, jo pateicoties multimedija izplatībai un vieglai pieejamībai paplašinās auditorija, ko iespējams sasniegt. Vienlaikus ir jauns izaicinājums - ļoti strauji samazinās mākslas darbu dziļums, jēdzieniskums, tie kļūst pakārtoti īstermiņa patēriņam. Visa kritērijs noteikti ir pašā māksliniekā, viņa neatkarībā, lai viņš būtu patiess, pirmkārt, pats pret sevi. Patiess, cik to ļauj darba formāts un konteksts. Neievērojot abus šos aspektus, tā nebūs sociumā dzīvotspējīga māksla un paliks tikai darbnīcā,” pauž Māris Kalve.Galu galā viņš pauž pārliecību, ka jaunā paaudze “uztver visu, kas ir patiess”.

Māra Kalves līdz šim vērienīgākais darbs “Abas malas” būs vēl tikai skatāms – 17., 18. un 19. novembrī “Arēnā Rīga”.

“Abu malu” režisori ir Juris Jonelis un Roberts Rubīns, savukārt komponisti – Andris Sējāns un Reinis Sējāns, un horeogrāfi – Dace Adviljone, Liene Grava un Raimonds Martinovs.

Smiekli, sviedri, emocijas – fotogalerija no “Abas "malas” mēģinājumu procesa