Nospiedumi uz papīra, uz sienām, galu galā mūsu smadzenēs - tā visa ir un var būt grafika. Mūsdienās šis mākslas žanrs turpina paplašināt robežas, ar tehnoloģiju palīdzību izkāpj no rāmjiem. Lai uzzinātu ko vairāk, aicināju uz sarunu biedrības "Grafikas kamera" vadītāju, mākslinieci Ievu Nagliņu. Viņai arī kāds prātīgs padoms visiem, kas šonedēļ plāno doties uz LMA studentu darbu tirdziņu "Jarmarka".
TVNET: Kopš 2012. gada esi biedrības "Grafikas kamera" valdes priekšsēdētāja. Pastāsti, kāpēc šāda biedrība radusies, kāds ir plāns?
- Biedrība dibināta 1994. gadā, no vienas puses, praktisku apsvērumu dēļ. Tika likvidēts LPSRS Mākslas fonds, kura paspārnē darbojās grafikas darbnīcas, un bija jārod risinājums, kā turpināt strādāt darbnīcās, nu jau pašiem tās apsaimniekojot. Grafikai ir tā specifika, ka lielākajai daļai tehniku nepieciešams aprīkojums, ko nav tik vienkārši ierīkot mājas apstākļos, tāpēc ir aktuālas koplietošanas darbnīcas telpas ar spiedi u.c. No otras puses, biedrību vada idejiski mērķi - popularizēt grafiku, organizēt izstādes un, protams, uzturēt savstarpējo domu un informācijas apmaiņu, tādu kā nelielu mikrovidi.
TVNET: Izveidota arī jauna izstāžu platforma "Kamergalerija"*, kas specializējas uz grafiku. Vai varam runāt, ka grafikas jomā ir sācies kāds jauns posms? Šķiet, kopš supergrafiķiem - Ojāra Pētersona, Jura Putrāma, Andra Brežes lielformāta izstādēm - nekas tik ļoti rezonējošs vairs nav piedzīvots. Varbūt kļūdos?
- Esmu šajā jomā pārāk dziļi iesaistīta, man grūti novērtēt no malas vai lielās līnijās. Jā, var teikt, ka,