“Es gribētu, lai mēs būtu “i viens, i otrs”, kā Rainis teica – “i brāļi, i māsas”. Tas stāsts ir par mums,” stāsta Juris Jonelis, deju lielizrādes režisors un mākslinieciskais vadītājs.
“Stāsts par meiteni Madaru, kas savā dzimšanas dienā nonāk pagātnē – brīdī, kad piedzimst Latvija. Viņa iziet cauri visiem Latvijas notikumiem, un beigās saprot, ka viņa mīl dzimteni un saprot, kādām grūtībām cilvēki ir izgājuši cauri, lai mums varētu būt šī brīvība. Tieši tāpēc man šķiet, ka projekts “Abas Malas” uzrunās ne tikai vecāko paaudzi, bet tieši jauno paaudzi,” ir pārliecināts Raimonds Martinovs, baleta horeogrāfs.
“Tā principā ir kā teātra izrāde, tikai bez teksta – skatītājs jau sajūtu līmenī saprot stāstu, ko viņš redz. Tas ir kas tāds, kas Latvijā vēl nav bijis – caur deju, caur kustību mēs izstāstām notikumus, attiecīgi – Latvijas vēsturi,” pauž Liene Grava, laikmetīgās un mūsdienu dejas horeogrāfe.
“Tas man ir liels izaicinājums. Domāju, ka Latvijā tas ir vēl nebijis projekts. Tieši tāpēc, ka tik lielā mērogā ir jāsakompilē trīs deju mākslas kopā, turklāt tā, lai tas neizskatās kā atsevišķi gabaliņi, bet kā vienots veselums,” stāsta Dace Adviljone, tautas deju horeogrāfe.
Stāsts pirms izrādes - Latvijas vēsture mūsu pašu cilvēkos
Līdz projekta kulminācijai – multimediālai deju izrādei “Arēnā Rīga” 18. novembrī, tika veidota arī “Abas malas” cilvēkstāstu sērija. Radošā komanda ir sameklējusi, uzrunājusi un iemūžinājusi spilgtākās atmiņas katrā no Latvijas desmitgadēm. Starp cilvēkstāstiem, kuri laika gaitā tikuši publicēti “Abas malas” Facebook kontā un mājaslapā abasmalas.lv, būs piemēram Kārļa Ulmaņa komandanta Raimonda Bebra jaunākās meitas Olitas (Jausmas) Ābramas bērnības atmiņas, dzīvojot prezidenta pilī, gan “Helsinki-86” dalībnieka Laura Cekula dēla Ako Kārļa Cekula stāstījums par piedzīvoto pārmaiņu laiku un citi.