Baltijas valstīs vēl nebijis vēriens multimediju projekciju ziņā, Latvijā vēl nepieredzēta dažādu deju žanru sinerģija un pustūkstotis dejotāju uz vienas skatuves – tieši tik vērienīgi tika stāstīts Latvijas simtgades stāsts “Arēnā Rīga” Latvijas dzimšanas dienā, kā arī 17. un 18. novembrī.

Multimediālā deju lielizrāde “Abas malas” ir viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē - izrāde bija skatāma 17., 18. un 19. novembrī. Tā ir izrāde, kurā satikās mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas, un kopā tika stāstīts Latvijas, mūsu visu, stāsts. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tika veidots kā vienots veselums. “Tā nav vēstures stunda, bet personīgs pārdzīvojums un iespēja būt par nozīmīgu daļu no lielizrādes “Abas malas”,” tā projektu raksturo projekta radošā komanda.

Skatītājs var baudīt telpisku ilūziju, ko palīdzēja radīt īpaši veidota 2000 kvadrātmetru liela mākslas projekciju skatuve.

Kopumā lielizrādē piedalījās Latvijā nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves – vairāk nekā 500 mākslinieku, kas pārstāv visdažādākos deju žanrus: profesionālo baletu, profesionālo laikmetīgo deju, tautas dejas un mūsdienu deju – sākot no hip-hopa līdz sporta dejām.

“Abas malas” – video projekciju ziņā Baltijā vēl nebijis vēriens “Ja mēs salīdzinātu attēla skaitļošanas apjomus, tad ņemot vidēji jaudīgu spēļu datoru cenā ap 1500 eiro, tādam vajadzētu aptuveni 10 gadus nepārtrauktas skaitļošanas, lai izdarītu to, ko esam paveikuši mēs “Abas malas” projektam,” skaidro video projekciju mākslinieks Māris Kalve. 

“Veidojot 18. novembra centrālās deju lielizrādes scenogrāfiju, vēlējāmies, lai skatītājiem ir sajūta, ka viņi ir daļa no izrādes. Lai skatuve nebeidzas tikai Arēnas centrālajā laukumā, bet rodas sajūta, ka tā turpinās pāri tās robežām,” stāsta multimediālās deju lielizrādes “Abas Malas” scenogrāfs Didzis Jaunzems. 

Mūzika un deja – sinerģijā uz vērienīgās skatuves Multimediālajā lielizrādē “Abas malas” mūzikai būs tikpat liela nozīme kā dejotāju sniegumam un vērienīgajām video projekcijām, akcentē radošās komandas pārstāvji.

Izrādes noskaņa arī muzikāli būs svinīga, pacilāta un saviļņojoša – gluži kā dzimšanas dienā. Ņemot vērā, ka viens no galvenajiem tematiskajiem pavedieniem, kas rit cauri izrādei, ir pati Latvijas vēsture - tātad arī dejas vēsture, mākslas vēsture un līdz ar to arī mūzikas vēsture - izrādes skaņu celiņā būs atpazīstami arī daudziem jau zināmas Latvijas komponistu radītu skaņdarbu aranžēti fragmenti, epizodes vai citāti.

“Nebūs melots, ja teikšu, ka dejošanai kā darbībai, esot deju kolektīvā,  reizēm ir pakārtota nozīme... Te sadejojas pāri un veidojas ģimenes, un tad dzimst bērni un tad viss turpinās dejojošos bērnos un mazbērnos...” vaicāta par tautas deju mūsdienās, stāsta 18. novembra centrālā kultūras pasākuma – deju lielizrādes “Abas malas” horeogrāfe Dace Adviljone.