Līdztekus pamatprogrammā eksponētajiem mākslas objektiem iedzīvotāji varēja apskatīt deviņus starptautiskās programmas gaismas stāstus un 16 līdzdalības programmas “Rīgas karnevāls” projektus, kurus īstenoja festivāla sadarbības partneri.

Festivāla pamatprogrammas tēma šogad bija "Augšām cēlās gaismas pils”, gaismas māksliniekiem veidojot jaunus gaismas stāstus, balstoties Latvijas kultūrā un vērtībās. Šajā programmā iedzīvotāji varēja vērot videoprojekciju “Lāčplēša atgriešanās”, gaismas instalāciju ar hologrāfiskiem efektiem "Viedjūra”, vides instalācijas “Hipodroms” un “Sajūtu mežs”. Ikvienam bija iespēja iepazīt audiovizuālo Latvijas stāstu “Bezgalības formula”, kurā Lielvārdes jostas ritmā ieaudās Latvijas spilgtāko personību portreti un uzrunas mūsu tautai un valstij. Ielu mākslas stilistikā veidotajā videoprojekcijā tika izstāstīts “Annas stāsts”, kurā galvenā varone Anna, kas piedzīvojusi 98 gadus, ir apņēmības un mīlestības pilna sagaidīt savu simtgadi. Festivālā varēja skatīt vides instalāciju “Latvijas kaleidoskops” un hologrammu “100 vārdi sev”, kā arī bija iespēja ļauties iztēlei objektā “Rīgas metro”. Vienlaikus ar Rozes Stiebras jaunās filmas “Saule brauca debesīs” pirmizrādi animācijas filmas varoņus varēja satikt videoprojekcijā uz vēdekļveida ekrāna.

Šogad vairāki projektu autori bija pievērsušies dabas tēmai: mākslinieks Voldemārs Johansons piedāvāja skaņas un kino skulptūru “Prombūtne”, “Dzīvnieku biedrība” -“Starneši”, bet “Urga” performanču projektu “Mežs spēlējas pilsētā”. Kaņepes laikmetīgās kultūras centrā 100 Rīgas iedzīvotāji ar saviem gaismas ķermeņiem vizualizēja mūsu dažādību šajā pilsētā.

"Šo gadu laikā mūsu gaismas festivāls “Staro Rīga” izaudzis un kļuvis starptautiski atpazīstams gan tūristu, gan gaismas mākslinieku vidū. Šogad festivālā piedalījās mākslinieki no Francijas, Vācijas, Portugāles, Japānas un Nīderlandes. Četri starptautiskās un vietējo mākslinieku radošajās grupās jaunradīti gaismas objekti parādīja virzienus dažādu mākslas žanru sinerģijai un gaismas objektu mākslinieciskās kvalitātes augstajam līmenim, vienlaikus festivālā kopumā demonstrējot mūsu gaismas mākslinieku potenciālu,” noslēdzoties šīgada festivālam, saka tā kuratore Diāna Čivle.

Sadarbībā tika veidota pasaka “Sprīdītis” - videoprojekcija, kuru ilustrējusi māksliniece Anita Paegle, galvenajās lomās iejutušies Jauniešu un bērnu teātra “Zīļuks” jaunie aktieri, bet videoprojekciju mapping tehnikā kopā salikusi portugāļu radošā apvienība “Ocubo”. Savukārt vācu radošā apvienība “Forum InterArt” piedāvāja projektu "#UniversUs”, kurā zviedru izcelsmes dejotāja Lotta Svalberga kopā ar vietējiem laikmetīgās dejas dejotājiem veidoja saspēli ar videoprojekciju. Savukārt norvēģu gaismas māksliniece Anastasija Isašena aicināja skatīt videoprojekciju “Rītausma”, iedvesmojusies no Imanta Ziedoņa dzejas un Pētera Vaska mūzikas. Starptautiska radošā grupa realizēja objektu “100 vārdi sev”, Rīgas gaismas festivālā vēl līdz šim neredzētā hologrammā.

Starptautiskajā programmā iekļauti vairāki pazīstamu gaismas mākslas radošo grupu projekti. Pirmoreiz Latvijā tika demonstrēta robotroku vadīta performance “Dāvana” no Gentes gaismas festivāla, turklāt pēc pirmizrādes Gentē Rīga ir otrā pilsēta, kur beļģu mākslinieki demonstrē šo projektu. No Lionas gaismas festivāla piedalījās lielformāta gaismas objektu balets “Pikooks”, kas kļuvis par sociālajos tīklos visvairāk pieminēto objektu, kā arī kinētiska vides instalācija “Abstrakts. Laika plūsmas ilūzija”. Programmā bija iekļauta arī japāņu gaismas mākslinieka Yuki Anai vides instalācija “Maldugunis”.

Festivālā jau piekto gadu pēc kārtas tika iekļauta līdzdalības un partneru programma “Rīgas karnevāls”, kurā bija apskatāmas gaismas instalācijas un objekti, kuru idejas rada, tehniski realizē un finansē festivāla sadarbības partneri vai atbalstītāji. Organizatori izsaka pateicību visiem partneriem un aicina jau tagad sākt domāt par nākamā gada festivālu.