Balvu novada lepnums, sava ceļa gājējs mākslā, tagad salaspilietis - 74 gadus vecais grafiķis un dzejnieks Pēteris Džigurs savā mākslā iedvesmu smeļas gan mūzikā, gan kosmosā. Gada sākumā Balvu novada muzejā tika atklāta mākslinieka darbu personālizstāde, kā arī ierobežotā ~180 eksemplāru tirāžā izdota viņa darbu un dzejoļu grāmata "Kal mākslas daili dziesmā savā". Šis notikums devis meistaram jaunu radošu impulsu. "Esmu šogad radījis sešpadsmit jaunas kompozīcijas, kuras varētu izstādīt 2019. gadā, savā 75 gadu jubilejā," viņš norāda uz vēl neparakstītām liela formāta darbu lapām un pie sienas atstutētiem tukšajiem rāmjiem.
Džigura savdabīgais rokraksts, kā viņš saka - "dvēseles saskaņa ar ķermeni", izveidojās vēl tālajos septiņdesmitajos gados un kopš tā laika būtiski nav mainījies. Viņa darbos dominē sievišķais, dievišķais un kosmiskais. Piemēram, viens no jaunākajiem tušas zīmējumiem veltīts fiziķiem, kas atklājuši Higsa bozonu. "Mani pārsteidza, ka viņi atklājuši daļiņu, kurai nav svara, atklājuši kaut ko, no kā radīta cilvēka dvēsele," viņš spriež. "Viņi, iespējams, atklājuši kā darbojas dvēsele."
Vairāki darbi veltīti mūzikai, jo Džigurs uzskata, ka arī skaņas viļņi var izveidot noteiktu kompozīciju. Viesojoties pie mākslinieka viņa Salaspils mītnē, fonā skan Kristīgais radio, taču grafiķi iedvesmo arī nejauši dzirdēti un redzēti skaņdarbi, piemēram, kāda rumāņu romu dziedāta dziesma televīzijā, kas reiz atstājusi uz viņu lielu iespaidu.
Džigurs vērojis arī Pētera Vaska un Artura Maskata svētku koncerta ierakstu Latvijas televīzijā. Viņa komentārs ir lakonisks: "Klausoties Vasku, likās, ka skaņas ir samocītas, bet Maskats šķita absolūti harmonisks. Savukārt, klausoties Šostakoviča mūziku, man katra skaņa šķiet tik dzidra kā kristāls."