Tik tiešām, vienkopus izstādītās gleznas no dažādiem laika posmiem, mājīgajās Kr. Valdemāra galerijas telpās rada košu, spilgtu iespaidu. 

"Es gleznoju īrisus, putnus un mīlniekus," ērti apsēdies pie galda ar ierasto spieķi un bereti savus darbus komentē gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas prof. emeritus Juris Jurjāns. "Grieķu mitoloģijā ir dieviete Īrisa. Tā ir cilvēku saderības dieviete. Šī tēma mani interesē. Būtībā vēlējos ar šiem darbiem sniegt vispārīgu priekšstatu par savu glezniecību. Katru dienu esmu darbnīcā un kaut ko rosos..."

Viens no darbiem - latviešu diriģenta, komponista Leonīda Vīgnera portrets tapis veselus četrdesmit gadus.

"Kad 1976. gadā ciemojos pie Vīgnera un gleznoju viņa portretu, darbs aizkrita aiz milzīga grāmatu skapja. Krāsa nebija nožuvusi, negribēju to nest mājās, nosmērēties, un atstāju uz skapja. Kad tas aizkrita, sapratām, ka tur saliktas grāmatas trīs kārtās un pie gleznas netikt. Tā glezna tur nogulēja līdz Vīgners aizgāja mūža dārzos,"

paskaidro Jurjāns. "Tikai nesen to pabeidzu, ieliku viņu zeltā. Tikai tad sapratu, ka darbs ir pabeigts."

Šis un daudzi citi stāsti lasāmi arī jaunajā grāmatā, kas izdota ierobežotā tūkstoš eksemplāru tirāžā. Grāmatas autore Marika Rozenberga, kas ilgus gadus strādājusi reklāmas laukā, atklāj, ka ar šo izdevumu centusies iziet ārpus ierastiem mākslinieku monogrāfiju rāmjiem. 

"Ideja bija runāt par mākslu mazliet citādākā veidā," viņa skaidro. "Līdz šim esam pieraduši pie monogrāfijām zinātniskā valodā, kuras raksta mākslas kritiķi, zinātnieki. Bieži vien cilvēkus, kas šo zinātnisku valodu nepārzina, šādi izdevumi pat var atbaidīt. Tāpēc man radās doma rakstīt tādā formātā, lai jebkurš cilvēks, kuram kaut nedaudz interesē māksla, varētu šo grāmatu lasīt, saprast un nejusties nekompetents."

Grāmatu var lasīt gan no sākuma, gan no beigām. Tajā iekļauti interviju fragmenti par dažādām tēmām, gleznu reprodukcijas (māksliniecisko veidolu radījusi māksliniece Anna Aizsilniece, - aut.) papildinātas arī ar kādu Rietumeiropas gleznotāju darbiem - Jurjāna daiļrades ietekmēm. "Šeit ir gan Van Goga, gan Klimta darbu fragmenti, kas palīdz saprast Jurjāna krāsu pasauli," piebilst grāmatas autore. 

Grāmatā iekļauti arī Jurjāna kolēģu, līdzgaitnieku komentāri - par meistara daiļradi izteikušies Imants Vecozols, Džemma Skulme, Ingrīda Burāne un citi. 

Grāmata drukāta Jelgavas tipogrāfijā.

Gleznotāja Jura Jurjāna izstāde aplūkojama galerijā "Aminori" Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 69. Tā būs aplūkojama līdz 2019. gada 15. februārim, mākslinieka 75 gadu jubilejai. Jurjāna darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Tretjakova galerijas un Krievijas Kultūras ministrijas īpašumā, kā arī vairākās pasaules privātkolekcijās.

Aplūko foto no izstādes:

Lasi TVNET.rus: "Бородатый и морщинистый мужик со вредными привычками".