“Aukstais karš” nav no tām filmām, kuras aizmirstas brīdī, kad izej no kinoteātra. Grūtais un līkumainais divu cilvēku ceļš vienam pie otra - neskatoties uz nežēlīgo laikmetu, gadiem un robežām – neatstās vienaldzīgu. 

Zulu (Joanna Kuliga) un Viktoru (TomašsKotos) saista tik spēcīga mīlestība un kaisle, ka visas pilsētas, kurās viņi tiekas, pagaist un kļūst tikai par dzelzsbetona šķērsli, kas neļauj būt kopā. Kad viņi tiekas, nav nozīmes morāles normām vai laulāto attiecībām ar citiem partneriem. Viņi pārkāpj noteikumus un atsakās tiem pakļauties – mīl, dejo, ir greizsirdīgi un aizmirst visu. Paliek tikai viņi, kaisle un mūzika. Poļu dziesmu, Parīzes šansonu un amerikāņu džeza pavadītajā, ļoti intīmajā stāstā jaušama izsmalcināta spēles un noskaņojumu gaisotne. 

Filmas reklāmas rullītis:

Šis ir otrais P. Pavlikovska darbs pēc neticamajiem “Idas” panākumiem – 2015. gadā filma saņēma “Oskaru” kategorijā “Labākā ārzemju filma”. Nevaldāmas kaislības apdvestā mīlas drāma “Aukstais karš” ir daudz personiskāks režisora projekts, to papildina viņa paša biogrāfijas detaļas. Režisors veltījis savu kinodarbu vecākiem, kuru dzīve līdzinās filmas varoņu liktenim.

Iepazīstinot ar savu pēdējo veikumu, režisors atzinis, ka viņam ļoti nozīmīgs ir mīlestības un jūtu nianšu patiesums, kā mūsdienās trūkst:

“Mūsdienu pasaulē ir daudz trokšņa un bieži vien bezjēdzīga tehnoloģiska spožuma. Pēckara Eiropa manī nemodina nekādu sentimentu, bet man šķiet, ka tad jūtas bija daudz tīrākas, dziļākas un skaidrākas,”

teicis P. Pavlikovskis. 

Pazīstamais poļu režisors dzīvo un strādā Lielbritānijā, bet panākumus un pasaules slavu guva tikai tad, kad pievērsās savai tautai un sāka smalkjūtīgi stāstīt par tās vēsturi. Vēl viena P. Pavlikovska melnbaltā filma kandidē uz Amerikas Kinoakadēmijas balvu. 

Biļetes pieejamas kinoteātra kasē un www.splendidpalace.lv.

Intervija ar režisoru (angļu val.).