/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/01/03/11692895t1h27b4.jpg)
Pašreizējais Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs (63) atklātā sarunā ar žurnālu “Ieva” pastāstīja, ka veic “iekšējo tīrīšanu” jeb grēksūdzi reizi mēnesī, kā arī to, par ko lūdz piedošanu.
“Mēs katru dienu grēkojam.” Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs atklāj, ko stāsta grēksūdzē (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
“Piemēram, kad, negribēdams ļaunu, esmu pateicis kādu vārdu, kas aizskāris kādu cilvēku. Kad esmu pateicis par daudz vai esmu noklusējis, kad vajadzēja pateikt. Kad domās esmu kādu nosodījis. Tā ir tā grēka matērija. Mēs katru dienu grēkojam. Kad cilvēks strādā pie sava iekšējā stāvokļa, viņš kļūst aizvien redzīgāks. Ir tāds paradokss, ka daudzi no tiem, kurus mēs godinām kā svētos, uzskatīja sevi par pēdējiem grēciniekiem, jo viņu sirdsapziņa bija tik jutīga un gara acis tik redzīgas, ka viņi redzēja sevī mazāko novirzi no dievišķās mīlestības,” intervijā paziņoja arhibīskaps.
Kā ziņots, Stankevičs Romas pāvesta vizītes laikā Latvijā 24. septembrī dievkalpojumā Rīgas Domā aicināja cilvēkus saskatīt citu vajadzības un uzņemties atbildību.
Dievkalpojumā, kurā piedalījās arī pāvests Francisks, Stankevičs uzsvēra, ka grēks un ideoloģijas ir atsvešinājušas cilvēkus, sarāvušas kopības saiknes, kā arī pakļāvušas sava veida verdzībai, atkarībām un korupcijai.
Garīdznieks uzsvēra nepieciešamību cilvēkos veicināt lielāku sociālo atbildību, kā arī līdzcietību un draudzīgu solidaritāti.
Tas, Stankeviča ieskatā, nepieciešams, lai mēs varētu saskatīt citu vajadzības un uzņemties atbildību "kā labie samarieši". Latvijas Romas katoļu baznīcas vadītājs pauda, ka ir jārosina cilvēku vēlme doties pie citiem, sastapt citus un izvērst sadarbību mūsu zemē un visā pasaulē.
Vienlaikus arhibīskaps lūdza, lai arī amatpersonas vienmēr censtos atbildēt konkrētām cilvēku vajadzībām, reāliem cilvēkiem, viņu problēmām un iecerēm.
Jau vēstīts, ka pāvesta Franciska vizīte Baltijas valstīs norisinājās no 22. līdz 25. septembrim, viņš apmeklēja arī Viļņu un Kauņu Lietuvā un Tallinu Igaunijā.
Latvijas vēsturē pirmais gadījums, kad valsti apmeklēja pāvests, bija 1993. gada 8. septembris, kad Latvijā ieradās Jānis Pāvils II. Līdz ar to 2018. gadā apritēja 25 gadi kopš pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā.