Kristīne Virsnīte gadumiju pavadījusi saulainajā Marokā: “Šīs bija maģiskas trīs nedēļas”

FOTO: LETA

TV personība un blogere Kristīne Virsnīte 2018. gada beigās un 2019. gada sākumā ar ģimeni viesojās Ziemeļāfrikas valstī Marokā, atkal apmetoties iemīļotajā Tagazū ciemā.

“Šīs bija maģiskas trīs nedēļas mums visiem kopā, mēs pirmo reizi dzīvojām mierīgi, neizšujot visu apskates zemi krustdūrienā, kā parasti to darām,” tā Virsnīte, daloties ar ne mazums foto no skaistā ceļojuma.

“Maroka - košās paklāju un apgleznoto trauku krāsas mijas ar plastikāta iepakojumu un citu gružu kalniem notekgrāvjos, ielu malās un pludmalēs. Neparastu garšvielu aromāts, kurš kā dzīva urdziņa spraucas no pavērtajiem tažīna traukiem, saplūst ar kanalizācijas smaku kaut kur ciemā. Saulriets Atlantijas okeānā un līdzās kravas mašīna, no kuras izkrauj jērus kaušanai. Berbers - tikko ieradies no klejojumiem tuksnesī un viņa perfekti skanošā franču valoda, ielu tirgotājs, kurš iespiež Kukim plaukstā banānu, un taksometra šoferi, kurus reizēm nav iespējams piedabūt kustēties no vietas.

Tas viss te ir, absolūta kontrastu zeme.

Ja gribas perfekti novilktas līnijas, ierasto komfortu un mirdzošas istabu grīdas, jābrauc ciemos pie vecenītes Eiropas Bavārijā, jo Maroka ir kā ikviens no mums - gribas tik ļoti būt perfektam, taču cilvēciskā daba to neļauj, tāpēc tā vienkārši ir īsta, un kaut kā, te esot, viss ir tik ļoti pieņemams, jo te mums nav jāizliekas. Parastā Maroka nav olinklūzivs ar arbūza šķēlēm, no kurām izlasītas visas sēkliņas, lai atpūtnieku nekas neuztrauktu, parastā Maroka ir elpu aizraujošs piedzīvojums, kurā tu mācies saprast sevi,” zem kāda  foto komentē “Māmiņu kluba” vadītāja.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Pār Atlantijas okeānu Marokā ir uzausis Ziemassvētku rīts. Ar katru saules staru kļūst siltāks, smaržo tikko cepta maize un svaigi mizoti apelsīni. Domāju par to, ko vakar sacīja Amēlija - cik labi, ka mēs nevaram dabūt uzreiz visu, ko vēlamies, jo tad nebūtu interesanti dzīvot. Šis ceļojums mums nāca kā pārsteigums, vēl pirms mēneša nenojautām, ka gada nogali pavadīsim Āfrikā. Mums katrs ceļojums ir nedaudz jāizcīna, tas nekad nenāk uzreiz, taču prieks par to, ko piedzīvojam, ir ārpus stratosfēras. Rakstot šīs rindas, es sēžu uz mūsu rīta saules apspīdētās terases, pludmalē teritoriju dala divi trekni runči un es ar mieru pieņemu šīs dienas sākumu. Nekur nav jāsteidzas, neko nav iespējams nokavēt. . . The sun is rising and it gets warmer with every sun ray that softly touches my skin. Good morning from Morocco. . . #virsnīšiceļo #morocco #taghazout #africa #taghazoutbeach #taghazoutbay #windybay #atlanticocean #morningglory #travelistolive #travelingmom #travelingfamily #travel #converse #riseandshine #visitmorocco . 📷: @amelija_virsnite ☀️

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Man patīk kā mans vīrs saka - nopirksim biļetes un tad domāsim, jo vienmēr var atrast iemeslu, kāpēc kaut ko nedarīt, vienmēr var izdomāt, ka nevaram to atļauties vai šis nav īstais laiks, lai ceļotu. Tik daudzas no jums man raksta, ka jūs būtu gatavas doties kaut rīt, taču vīri negrib, jo kopā ar bērniem ceļot ir baigā noņemšanās. Godīgi? Ir! Brīžiem līdz pamatīgam besim, taču šis besis vēl biežāk mūs atrod mājās. Pajautājiet sev, kad dusmas būs vieglāk pārdzīvot - sēžot dīvānā pie televizora vai uz siltas terases ar apelsīnu rokās? Arī mani brīžiem noķer doma, ka nav īstais laiks, taču kurš ir solījis, ka pēc gada tāds pienāks? Zinu jūs teiksiet - kad bērni paaugsies, taču kurš ir solījis, ka tad joprojām būs vēlēšanās visiem kopā ceļot? Īsto laiku radām mēs paši, tāpēc pērciet biļetes un tad domāsiet! . . “You don’t have to be rich to travel well.” /Eugene Fodor/ . . #virsnīšiceļo #morocco #africa #taghazout #taghazoutbeach #visitmorocco #travelistolive #travelingfamily #vacation #vacationmode #palmtrees #moroccancarpets . 📷: @amelija_virsnite 🌴

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Mammu, kas šodien par dienu? Tumšā istabā nočukst Amēlija. Mēģinu koncentrēties un loģiski savilkt dienas ar datumiem, taču neizdodas, padodos un saku, ka nezinu. Ir tikai nedēļa pagājusi prom no mājām, taču prāts pilnīgi iegājis miera fāzē. Izmazgāt drēbes ar rokām, kūļājot tās zemajā izlietnē, uzslaucīt gružus terasē, sagriezt dārzeņus salātiem - tāda vienkārša dzīvošana neko daudz nedomājot. Okeāna viļņi kā murrājošs kaķis klēpī ņurd - pasaule pagaidīs. Mācos būt mierā, pieņemt, ka nav jādzen sevi kā auļojošu zirgu, lai būtu vērtīgs. . Šī nakts bija grūta. Ame dega kā ugunī, slimošana pieņēmusies spēkā. Migrēju starp divām gultām - te turot roku uz Amēlijas pieres, cerot, ka drudzis atkāpsies un mēģinot izdomāt, kā rīkosimies, ja tomēr karstums būs stiprāks par mums, te aijājot Kuki, kurš nemieru jūtot, modās līdz ar visiem. Taču uzaustot rītam, ir sajūta, ka viss būs labi, rīts vienmēr nāk ar risinājumu. Un tā ir ar visu - pat, ja šobrīd viss šķiet samudžināts un nesaprotams, risinājums ir, tik jāļauj tam atnākt. Miers raisa mezglus, kurus bailes cieši savilkušas. . . “Breathe. Let go. And remind yourself that this very moment is the only one you know you have for sure.” — Oprah Winfrey . . #virsnīšiceļo #maroka #morocco #visitmorocco #taghazout #taghazoutbeach #simpleliving #africa #travelislife #travel #travelistolive #travelingfamily

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Apelsīni - Marokas sulīgais zelts. Miza viegli atlec un atklājas koši oranžas daiviņas, tās viena pēc otras kāpj tuvāk mutei līdz pazūd uz neatgriešanos. Rītos savējiem pasniedzu glāzē tikko izspiestu nektāru, kas vizoļo agrajos saules staros pilns dzīvības, prieka un spēka. Tik saldus apelsīnus kā šeit, mēs nekad neesam ēduši, mēģinu izštukot, no kā varētu atteikties savā mugursomā, lai tur sagultu oranžā kontrabanda. . Paldies maniem mīļajiem @kolonnabeauty par manis sapošanu ceļam, lai gan vīrs izbrīnā iesaucās - uz skaistumkopšanas salonu pirms Āfrikas?! Jā, vienmēr, kaut pirms Antarktīdas! #kolonnabeauty . . #orangegold #oranges #morocco #africa #taghazout #virsnīšiceļo #moroccanoranges #travelistolive #travel #traveling

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Maroka - košās paklāju un apgleznoto trauku krāsas mijas ar plastikāta iepakojumu un citu gružu kalniem notekgrāvjos, ielu malās un pludmalēs. Neparastu garšvielu aromāts, kurš kā dzīva urdziņa spraucas no pavērtajiem tažīna traukiem, saplūst ar kanalizācijas smaku kaut kur ciemā. Saulriets Atlantijas okeānā un līdzās kravas mašīna, no kuras izkrauj jērus kaušanai. Berbers - tikko ieradies no klejojumiem tuksnesī un viņa perfekti skanošā franču valoda, ielu tirgotājs, kurš iespiež Kukim plaukstā banānu un taksometra šoferi, kurus reizēm nav iespējams piedabūt kustēties no vietas. Tas viss te ir, absolūta kontrastu zeme. Ja gribas perfekti novilktas līnijas, ierasto komfortu un mirdzošas istabu grīdas, jābrauc ciemos pie vecenītes Eiropas Bavārijā, jo Maroka ir kā ikviens no mums - gribas tik ļoti būt perfektam, taču cilvēciskā daba to neļauj, tāpēc tā vienkārši ir īsta un kaut kā te esot, viss ir tik ļoti pieņemams, jo te mums nav jāizliekas. Parastā Maroka nav olinklūzivs ar arbūza šķēlēm, no kurām izlasītas visas sēkliņas, lai atpūtnieku nekas neuztrauktu, parastā Maroka ir elpu aizraujošs piedzīvojums, kurā tu mācies saprast sevi. . . “Travel isn’t always pretty. It isn’t always comfortable. Sometimes it hurts, it even breaks your heart. But that’s okay. The journey changes you; it should change you. It leaves marks on your memory, on your consciousness, on your heart, and on your body. You take something with you. Hopefully, you leave something good behind.” — Anthony Bourdain . . #virsnīšiceļo #maroka #morocco #visitmorocco #travelmorocco #taghazout #taghazoutbeach #africa #travelafrica #travelistolive #travelingfamily #travelingkids #travelwithkids #ourlonelyplanet #lonelyplanet

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Kad vēlies savas ideālās sestdienas bildi, taču uzrodas foto bomberis ar pliku punci (otrajā bildē)! Taču vispār jāatzīst, ka Maroka ir mana psihoterapija - saulei un krāsām ir neticami milzīga ietekme uz mūsu veselību un vēl tie apelsīni, kas raisa prieku! Atceros, kā ierados dzīvot Rīgā ar milzīgu zāļu maisu, toreiz man bija 18 un es pat īsti nenojautu, ka lietoju antidepresantus. Neirologs izrakstīja kaut kādas tabletītes, kuras mani izslēdza un darīja mierīgu, tā es vairākus gadus ik pa brīdim tās iedzēru, kad šķita, ka aiziešu ar sirdi. Biju pārliecināta, ka man ir iedzimta sirds kaite. Cik naivi! Ticiet man, tie bija citi laiki, kad par veģetatīvo distoniju tev neviens neko nestāstīja, es pat īsti nezināju, kas ir neirologs, daktere gūgle bija vēl tikai studente iesācēja un man pat prātā neienāca kādam kaut ko jautāt, lai uzzinātu vairāk. Nu jau daudzus, patiesi daudzus gadus vēlāk esmu sapratusi, ka par savu emocionālo veselību ir jārūpējas tieši tāpat kā par fizisko, tāpēc es ceļoju un reizēm pasēžu uz psihoterapeita slavenā dīvāniņa. Vēl es maksimāli maz vai nemaz tiekos ar cilvēkiem, ar kuriem man nesaskan. Es nedomāju, ka viņi ir muļķi, kuri neko nesaprot, vienkārši ir cilvēki, ar kuriem negribas iet kopā nekur un ir ok, ja kādam par mani ir tieši tāda pati sajūta. Vēl man jāiemācās neieslīgt diskusijās ar svešiniekiem šeit Instagramā, kuriem es krītu uz nerviem, jo es varu kaut tiltiņā stāvēt, diez vai viņiem baigi iepatikšos. Par ko viss šis garais monologs? Par to, lai nekaunāties atzīt sev, ja emocionālā veselība ir sašķobījusies un jādodas pēc palīdzības, par to, ka runāt par to, ka jūtamies nomākti vai iespējams ejam tumšo depresijas ceļu ir normāli, jā, tieši šis vārds, jo ne mēs visas nepārtraukti dzīvojam pāris centimetrus virs zemes tā it kā tikko būtu bildinātas! Es gan šobrīd esmu vieglā lidojumā, taču tas tāpēc, ka man ir paveicies ar manu psihoterapeiti Maroku, ar kuru kopā nu jau esmu pāris nedēļas un vēl mums kāds brīdis abām kopā ejams. . . “I travel not to go anywhere, but to go. I travel for travel's sake. The great affair is to move.” — Robert Louis Stevenson . #virsnīšiceļo #morocco #visitmorocco #travelmorocco #tiznit #africa

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Šīs bija maģiskas trīs nedēļas mums visiem kopā, mēs pirmo reizi dzīvojām mierīgi, neizšujot visu apskates zemi krustdūrienā, kā parasti to darām. Taču zināt, kas šo ceļojumu padarīja neaizmirstamu? Jūs! Tik daudz vēstuļu, tik daudz iedvesmas, mani Instagrama rādītāji sajuka prātā un atklāja neticamus skaitļus, taču tam nav nozīme, svarīgākais ir apziņa, ka esam jūs pavilkuši uz piedzīvojumiem, tā ir labākā dāvana mums, kas dzīvo, lai ceļotu! Atzīšos, kādreiz sapņoju rakstīt Lonely Planet ceļojumu ceļvežiem, gribēju būt viena no viņiem, kas dodas nezināmajā, taču jāsaka, mans sapnis ir piepildījies ar uzviju, nē, es neesmu viena no Lonely Planet rakstniecēm, vēl labāk - man ir iespēja rakstīt šeit Instagramā jums, kas atbalsta un iedegas tik pat karsti, cik mēs, nokļūstot citādākā kultūrā, kur valda citi likumi. Instagarams ir domāts tam, lai mēs atklātu to, cik neparasta ir pasaule, jo šeit nav laika un valstu robežu. Man ir prieks, ka jūs sajutāt īsto vēstījumu, jo tas nebija rādīt, redz kā mēs varam, kamēr jūs mājās, tas bija atklāt - ja mēs varam, jums arī tas izdosies, tik uzdrošinieties! Es no visas sirds ticu, ka mēs esam pasaules pilsoņi neatkarīgi no tā vai mūsu āda ir bāla vai tumša kā nakts, vai mēs runājam latviešu valodā vai varbūt nemaz neprotam rakstīt. Lai kur mēs pasaulē nokļūtu, tur tāpat cilvēki meklē laimi, viņi priecājas un raud, viņiem dzimst bērni, viņi iegūst un zaudē, mēs visi ejam vienā virzienā, tikai mūsu ceļi mēdz atšķirties. Un te mūsu vienīgās kopbildes no piedzīvojumiem Marokā, taču arī tam nav nozīmes, jo mēs zinām, ka bijām kopā daudz vairāk nekā bildes spēj atklāt! . . “Man cannot discover new oceans unless he has the courage to lose sight of the shore.” — Andre Gide . . #virsnīšiceļo #morocco #mirleft #africa #atlanticocean #travelingfamily #travelwithkids #travelingkids #travelistolive #travel #traveling #lonelyplanet #ourlonelyplanet #backpacker #travelmorocco #visitmorocco . 📷: @marie.sarah.b thank you for the beautiful photos, it was a great pleasure meeting you! 🌴

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

Pēc atgriešanās no Marokas viņa Viļņā piedzīvojusi atklāsmi: “Atverot acis, pretī lūkojās pieneņpūku ieskauts uzraksts: “Mēs katru rītu piedzimstam no jauna. Tikai tam, ko mēs darām šodien, ir nozīme.” To savādo sajūtu, kas ielija burtiski katrā manā šūnā, nav iespējams aprakstīt, tā, it kā piedzīvotu dzīves lielāko atklāsmi, kaut kas līdzīgs tam, ko stāsta svētie, kas piedzīvojuši debesu atvēršanos. Labi, varbūt nedaudz pārspīlēju, taču sajūta, ka, izņemot šo dienu, mums nekā cita nav, neatlaiž. Vai tas, ko es darīju šodien, bija svarīgi, skaisti, īpaši, parasti, neiederīgi, kā tur īsti bija?

Apsolīju sev neatlikt neko uz rītdienu, neteikt, ka mammai piezvanīšu rīt, ja iedomājos, zvanu, apsolīju nenodomāt, ka māsai uzrakstīšu rīt, ja varu šodien, apsolīju meitai pateikt, ka mīlu, tagad, nevis kad pārnāks no skolas un būšu jau aizmirsusi, ko vēlējos teikt.

Tāds viens uzraksts uz sienas, kas šķiet pat banāls un simtiem reižu novazāts žurnālu lappusēs, pēkšņi manā dzīvē spēlē milzīgu lomu. Tādi emociju viļņi un mutuļi kuļas, kas rada neticami lielu atvieglojumu, jo atkrīt visi tie miljons cepieni par pagātnes kļūdām un nākotnes neskaidrību. Zini kā, ej šodien gulēt mierīgs, jo izdarīji visu, cik labi vien varēji, neko vairs nesaglābsi, neizmainīsi, nesasteigsi, un raizēties par to nav jēgas, jo tikai tas, ko darīji šodien, ir svarīgi.”

Uz augšu