Es sapratu: ja tas tev nolikts priekšā, ir jāņem!

Vai nebaida tas, ka arī skatītājs, lasot Ridlijas Skota vārdu titros, rada savas ekspektācijas un noteikti ne mazas...

Marks Pols Goselārs: Protams. Lai gan diemžēl ar pašu Ridliju es neesmu divatā darbojies, taču zinu, ka viņa komanda ir viņš pats, un to es sajutu ik brīdi. Viņš attālināti ir katrā tapšanas procesā. Arī scenārija veidošanā ir jūtams viņa rokraksts.

Protams, tas rada lielas ekspektācijas un līdz ar to milzīgu atbildību mums, aktieriem.

Šis ir pats, pats pats ambiciozākais projekts manā karjerā. Nekad neko tādā līmenī nebiju darījis.

Atgriežoties pie tavas lomas – tu un Breds Volgasts. Kas jūs vieno?

Marks Pols Goselārs: Mēs esam pēc izskata līdzīgi (smejas). Bet es domāju, ka Breda tēls nav tālu no tā, ko es darītu, ja tas notiktu reālajā dzīvē. Breda raksturs un lēmumi ir pavisam līdzīgi maniem personīgajiem uzskatiem. Un ne tikai tāpēc, ka arī es esmu tēvs un cenšos būt godīgs līdzīgās situācijās.

Patiesībā Breds ir vistuvākā loma man pašam, ko jebkad esmu spēlējis.

Tad jau lieks ir jautājums, vai tu bēgtu ar meiteni vai paliktu uzticīgs uzdevumam...

Marks Pols Goselārs: Es noteikti bēgtu arī dzīvē. Glābtu meiteni.

Tava seriāla partnere ir jaunā aktrise Sanija Sidneja. Kā bija spēlēt ar viņu?

Marks Pols Goselārs: Viņai ir divpadsmit gadu, un viņa ir īsts briljants. Profesionāle. Ne tikai jauka meitene manu bērnu vecumā (red. Marks Pols Goselārs ir četru bērnu tētis), bet patiešām fantastiska aktrise.

Ķīmija, kas mums ir seriālā, ir īsta, patiesa un neviltota. Tā veidojas pati un patiesībā neprasa daudz darba.

Vai fakts, ka pats esi tētis divpadsmit gadus vecam tīnim, palīdz filmēšanā vai tieši pretēji – rada problēmas?

Marks Pols Goselārs: Palīdz. Domāju, ka viņa mani uztver kā savu tēvu – man ir tikpat gadu. Es necenšos viņu pamācīt vai kā iespaidot, es mēģinu paralēli tām šausmām, kas notiek filmēšanas laukumā, uzturēt realitāti gaišu un jautru.

Bet ir viens bet - vēl arī tas vecums – viņa ir tīnis, kur emocijas arī ir augšā un lejā... Jā, visgrūtāk ir filmēties ar bērniem un dzīvniekiem.

Seriālā paralēli vampīru asins ainām ir arī emocionāli kadri. Kā jūs tikāt galā ar psiholoģisko aspektu?

Marks Pols Goselārs: Kad esi aktieris un izlasi scenārija plānā, ka šodien visu dienu būs jāraud, tā būs diezgan slikta diena. Tu jau zini, ka tev būs sevī jāmeklē emocijas, ko izraisa kāda bēdīga un sāpīga tavas dzīves pieredze. Bērnam ir vēl grūtāk, jo šādas pieredzes nav daudz.

Sinajai brīžos, kad vajadzēja raudāt, bija jādomā kas bēdīgs par vecākiem, jo šajā vecumā tev vēl nekā svarīgāka  pasaulē nav.

Tāpēc saku, paralēli mirkļiem, kad jāraud vai tev uzbrūk vampīrs, kam no mutes gāžas ārā asinis,

tev ir jāpalīdz savā partnerē uzturēt pozitīvismu, gluži kā “Glābējzvana” sērijās.

Seriāla sižetā ir daudz apšaužu un kauju elementi. Vai tev ir dublieris?

Marks Pols Goselārs: Tikai vienā vietā, kur Bredam uzgāžas virsū grāmatplaukts, bet tas arī bija tikai tāpēc, ka es pirms šīs ainas filmēšanas sagriezos, krītot uz galda. Man vēl tagad ir rētas. Bet citās epizodēs esmu es pats. Man bija fantastisks treneris – Tarans Batlers.

Patiesībā es apdomāju dubliera variantu, bet, kad šī trenera Instagram kontā ieraudzīju, ka viņš ir trenējis Kianu Rīvsu filmai “Džons Viks”, es pārstāju par to pratot (smejas).

Starp citu, esmu pāris gadus trenējies džiudžitsu, ko var redzēt pāris Breda cīņās.

Seriālu pasaule ir pilna ar vampīru un zombiju apokalipses seriāliem. Kāpēc man vajadzētu skatīties tieši “Pāreju”?

Marks Pols Goselārs: Seriālā ir daudz elementu, kas piesaistīs, domāju, dažādu auditoriju. Ja tev patīk vampīri un zombiji – tu skatīsies; arī ja mīli zinātni un dažādas nākotnes vīzijas – seriāls tev šķitīs interesants. Bet, ja tevi tas viss neinteresē, bet esi psiholoģisku lietu, attiecību un vienkārši dziļi emocionālu stāstu fans, arī tad seriāls tev patiks!

Te nekas nav melns vai balts. Domāju, seriāla radītāji ir paveikuši milzīgu darbu, radot ko tādu – tik plašām auditorijas grupām.

Daži pārmet, ka seriāla notikumi tomēr nav analogi tam, kas rakstīts grāmatā...

Marks Pols Goselārs: Šis ir mūsu divu gadu darbs. Kronina grāmata ir tik episka, ka to visu salikt seriālā nav vienkārši. Tāpēc lēma, ka TV produkts atšķirsies no tā, kas ir grāmatā. Pirmā sezona projicēsies uz pašu projektu “Noah” un seriāla varoņiem, to dzīvesstāstiem, kā tas īsti nav grāmatā. Kad rakstniekam tika jautāts, ko viņš domā par to, ka scenāristi maina autora darbu, viņš atbildēja – katram cilvēkam ir sava  interpretācija. Tāda ir arī šī.

Tās nav ne labākas, ne sliktāks – tās ir nevainīgas interpretācijas.

Kāpēc seriālu tā sauc - “Pāreja”?

Marks Pols Goselārs: Labs jautājums... es nezinu. Man nav ideju. Džastinam Kroninam jāuzjautā, bet, domāju, mums pirms tam jāiedzer (smejas). Ir vairākas versijas...

Mana ir tāda, ka šī pāreja ir katra seriāla tēla personīga pāreja, ko šis stāsts no tevis pieprasa.

Ļoti daudz ir specifisku mirkļu, kur tu redzi, kā tēls sāk savu ceļu un kur tas beidzas. Pāreja ir tas, kam mēs visi ejam cauri.

Vai viena meitene izglābs cilvēci?

Marks Pols Goselārs: Mūsu stāstā – jā. Bet tas nav spoileris (smejas).

DRĪZUMĀ LASI ARĪ INTERVIJU AR AKTIERI PAR TO, KĀ IET ZEKAM NO "GLĀBĒJZVANA", SADAĻĀ "EGOISTE"!

Starp citu, karsti jaunumi no ZVAIGZNES ABC  -  Džastina Kronina signāleksemplāru “Spoguļu pilsēta”, kas ir arī triloģijas noslēdzošā daļa (Rīgas veikalos grāmata būs tuvāko dienu laikā, ārpus Rīgas - nedēļas laikā).