/nginx/o/2022/07/27/14722153t1h3ebe.jpg)
/nginx/o/2019/02/22/11809267t1h13a3.jpg)
1. martā „Latvijas Grāmatu izstādes 2019” plašo kultūras pasākumu programmu uz Lielās skatuves ar muzikālu priekšnesumu atklās dzejnieks Guntars Račs un grupa “Saldās sejas” – Tomass Kleins, Katrīna Bindere, Uģis Tirzītis un Andris Alviķis. Būs gan dziesmas par mīlestību, gan dzejoļi no jaunās grāmatas “Mīlestība ir”, pie kuras Račs šobrīd aktīvi strādā un plāno to izdot augustā.
Rakstot grāmatu „365”, autora izaicinājums bija uzrakstīt vienu dzejoli dienā, tāpēc, to rakstot, aizritēja viss 2017. gads. Bet bija to vērts, jo grāmatas „365” pirmā un otrā daļa kļuva par sensāciju – divus gadus pēc kārtas kļuva par pieprasītāko grāmatu Latvijā, apsteidzot visus iepriekš eksistējušos Latvijā izdoto dzejoļu grāmatu tirāžu rekordus.
Gatavojot jauno grāmatu “Mīlestība ir”, Guntars Račs izdomāja sev jaunu izaicinājumu, proti, atsākt rakstīt dzeju, izmantojot veco, labo rakstāmmašīnu. Atšķirībā no datora, kurā uzrakstīto ir viegli labot, ar rakstāmmašīnu tas ir ļoti sarežģīti, tāpēc desmit reizes ir jāpadomā, pirms spiest kārtējo taustiņu. Taču autoru gaidīja pamatīga vilšanās – ilgus gadus nelietotā 1936. gada „Triumph” rakstāmmašīna salūza jau otrajā dienā. Mūziķis neatmet cerību salabot savu seno sabiedroto, ar kuras palīdzību ir tapuši dziesmu vārdi grupai “bet bet”, Laimai Vaikulei un daudzām Raimonda Paula dziesmām. Un, kamēr dzejnieks ir “jaunas vecās” rakstāmmašīnas meklējumos, viņš raksta dzejoļus ar roku, kas sākotnēji šķita neiespējami, jo, ikdienā lietojot datoru, rokraksts bija stipri cietis. Taču, katru dienu strādājot pie jaunās grāmatas, rakstīšanas iemaņas ir atgriezušās un rokraksts kļuvis salasāmāks.
“Man jau šķita, ka varu sniegt vairs tikai autogrāfus! Garākas rindiņas rakstot, rokraksts pamatīgi kliboja. Taču tagad atkal esmu sajutis baudu rakstīt ar roku, svītrot un pārrakstīt. Ir sajūta, ka tagad dzejoļi ir dzīvāki un dabiskāki. Tā kā mana nākamā grāmata ir pilnībā veltīta mīlestībai, tad šīs sajūtas ir ļoti svarīgas. Lai arī vēl reizēm grūti salasīt uzrakstīto, tas ir baudījums. Tas viss notiek kaut kā dabiski. Savukārt, braucot auto, ierunāju dzejoļus diktofonā un pēc tam ar roku pārrakstu, un tas man dod iespēju veikt jaunus labojumus. Pirms grāmatas izdošanas, labošu to visu vēlreiz, pārrakstot datorā,” atklāj Guntars Račs.
