Lepnais nams pašā Vecrīgas sirdī, kas atrodas Latvijas Bankas un Rīgas pils ieskāvumā, ir viens no kultūras pieminekļiem, kas ir ieguvis grausta statusu. Lai gan Arsenāla namam Torņa ielā 1 vizuāli tikai dažas detaļas liecina par ēkas piederību Rīgas graustu svītai, tomēr nama apbēdinošais tehniskais stāvoklis nozīmīgajā atrašanās vietā ir kā cirtiens Rīgas vaibstiem. Arī šī 19. gadsimta būve ir klasificējama kā vidi degradējoša ēka. TVNET turpina rakstu sēriju “Grausta stāsts”, lai izpētītu, kas kādreiz ir bijušas skaistās ēkas un kas ar to graustiem notiks nākotnē.
Kaut arī Arsenāla namā šobrīd aktīvi norisinās saimnieciskā darbība – te atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle un svētku dienās šī nelielā ēka ir teju vai centrālais objekts dažādām norisēm, tomēr tas ir viens no Rīgas graustiem, kam nepieciešama steidzama renovācija. Par to liecina nodrupusī fasāde, plaisas un ar zaļu tīklu apvītie dekoratīvie ēkas elementi. Lepnais Arsenāla nams atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas pieder UNESCO Pasaules kultūras mantojumam.
No armijas noliktavas par mākslas izstāžu zāli
Sākotnēji Arsenāla nams Torņu ielā tika celts muitas noliktavas vajadzībām – tas ir tapis nojauktā zviedru arsenāla vietā, no tā iegūstot savu nosaukumu. Celtnes sākotnējā projekta autors ir arhitekts Johans Eduards de Vite, kuru nedaudz vēlāk papildināja arhitekts Jūliuss Ādolfs Špacīrs. Tomēr galīgo variantu izstrādāja Pēterburgas arhitekti Aleksandrs Nellingers, Džovanni Lukini un, iespējams, celtniecības muitas resora arhitekts Ivans Francevičs Lukini. 1828. gadā tika sākta ēkas būvniecība, bet jau 1832. gadā ēka tika oficiāli nodota Latvijas armijas vajadzībām, kas tur ierīkoja noliktavu.