Minētais dekoratīvs Kuzņecova fabrikas keramikas šķīvis pēc gleznotāja un grafiķa Romana Sutas meta "Krievu kāzas" datēts ar 1936. gadu.

Kādreiz ne pārāk novērtētā, bet tomēr katra kārtīga latvieša sirdij kaut kur tuvā un saprotamā Latvijas keramika mākslas tirgū ir ieguvusi jaunu elpu un interesi. To veicinājusi atsevišķu kolekcionāru interese un darbu augstā kvalitāte.

"20. gadsimta pirmajā pusē ražotie keramikas izstrādājumi kļuvuši īpaši popularitāti kolekcionāru vidū un kļuvuši jau par deficītu mākslas tirgū,"

TVNET stāsta Aigars Grīnbergs. "Latvijas keramika jau pagājušā gadsimta 20. un 30. gados Eiropā bija augsti novērtēta, latviešu mākslinieki Romāns Suta un Vilis Vasariņš savulaik ieguva augstākos novērtējumus starptautiskajās izstādēs Parīzē. Šoreiz izsolē nonācis Kuzņecova fabrikā darināts keramikas šķīvis "Krievu kāzas", kolekcionāru vidū šķīvis jau izraisījis ažiotāžu un gaidāma sīva cīņa par iespēju to iegūt savā īpašumā."

Šķīvja aizmugurē atstāts veltījuma uzraksts kādai dāmai.

"Mākslas kolekcionāru vidū šobrīd vispieprasītākie ir latviešu autoru 20. gadsimta 20. un 30. gadu darbi, kas radīti modernisma stilā, šiem darbiem nonākot izsolē cenas kāpums nav pat prognozējams, bieži vien pārspējot visas īpašnieka cerības. Tāpat pēdējos gados novērota liela interese par Latvijā 20. gadsimta 20. gadu pirmajā pusē radītajiem porcelāna izstrādājumiem no Kuzņecova un Jessen fabrikām, un it īpaši no Baltars un Burtnieka darbnīcām. 

Sekcijā aizstāvējusies vecmāmiņas porcelāna figūriņa var izrādīties vērtīgāka par savu svaru zeltā,"

stāsta galerists.

Katra “Mākslas vēstniecības” izsoles izstāde ir kā neliela vēstures lappuse, pārskats par to kas Latvijā noticis mākslas un antikvariāta pasaulē pēdējā pusgada laikā, kamēr tiek veidota izsoles kolekcija.

"No Vācijas ir atgriezušies Miervalda Poļa darbi, kas turp aizceļoja uz privātkolekciju 20. gadsimta deviņdesmitajos gados. Tāpat vairāki latviešu mākslinieku darbi, kas tapuši emigrācijā ASV, ir atgriezušies mākslinieku dzimtenē. Priecē tas, ka pēdējā laikā ļoti daudz emigrācijas laika darbi tiek atvesti uz Latviju, gan no ASV, gan Eiropas un Austrālijas, arī šoreiz izsolē būs pieejami mākslinieku Ludolfa Liberta, Jāņa Cielava un Jāņa Gaiļa darbi," komentē Grīnbergs. "Izsolē būs pieejami arī vairāki darbi no slavenā režisora Pētera Lūča kolekcijas, tādi kā gleznotāja Aleksandra Petrova ainavas, profesora Jāņa R. Tilberga tautastērpu skices u.c."

Viens no interesantākajiem darbiem ir Eduarda Kalniņa 1954. gadā tapusī glezna "Skultes jūrmala", kura ilgu laiku ceļoja pa dažādām izstādēm PSRS valstīs, līdz nonāca Maskavas Valsts universitātes ģeogrāfijas fakultātē.

"Kalniņa ģimenei tikai ar pūlēm izdevās darbu atgriezt Latvijā," piebilst galerists. 

Izsolē arī plaši pārstāvēti tādu tautā iemīļotu un slavenu mākslas klasiķu darbi kā Jāņa Tīdemaņa, Niklāva Strunkes, Jāņa Jaunsudrabiņa u.c. Nav aizmirsts par padomju laika un mūsdienu nozīmīgākajiem māksliniekiem - Rūdolfu Pinni, Jāni Pauļuku, Jāni Osi.

Precīzāku informāciju un izsoles katalogu varat atrast mājaslapā. 

Izsoles izstāde apskatāma no 13. līdz 25. maijam. Izsolē iespējama solīšana klātienē, tiešsaistes solīšana, promesošā solīšana un solīšana pa telefonu. Izsole tiks translēta tiešsaistes video straumējumā.