Neparastā dārza paviljona tapšanā darbojušās veselas divas pētnieku grupas - skaitļojošās modelēšanas un konstrukcijas institūta un būvinženierijas institūta speciālisti ar Štutgartes universitātes palīdzību izveidojuši inovatīvu paviljonu Heilbronas dārzkopības biennālei. Izmantojot bionikas jeb bioloģisku struktūru imitēšanas metodi, zinātnieki izstrādāja paviljona konstrukcijas. Proti, to pamatā ir dabiskas struktūras, materiāli un pat vizuālie efekti. Taču, kā atklāj amerikāņu arhitektūras laikraksts, šī būve vairāk imitē faunas jeb dzīvnieku, nevis floras jeb augu struktūras.

Paviljonu veido 60 savīti strukturāli komponenti no tādiem bioloģiskiem kompozītmateriāliem kā celuloze un hitīns, kas veido kukaiņu spārnus un eksoskeletu jeb kukaiņu ārējo čaulu. Šie materiāli ir ārkārtīgi izturīgi un efektīvi aizsargā no ārējās ietekmes, piemēram, krusas vai spēcīgām lietusgāzēm, turklāt šie materiāli ir organiski un nerada videi kaitīgas nogulsnes vai ķīmiskus savienojumus, kā to dara citi sintētiskie būvniecības materiāli.  

Izmantojot šādus principus un adaptējot tos arhitektūrā, Štutgartes komanda izstrādāja teju 400 kvadrātmetrus plašu šķiedru paviljonu, izmantojot teju 50 000 kvadrātmetrus tekstila no stiklam un oglekļa šķiedrai līdzīga materiāla. Pie jaunā kompozītmateriāla izveides tika nodarbināti roboti, kuru rotējošās sastatnes izveidoja cilindriskas formas kolonnas, kas no pirmā acu uzmetiena izskatās gluži kā ķīniešu pirkstu "slazds". 

Arhitekti savienoja kolonnas, izveidojot kupola formas paviljonu, kas sniedzas 22 metru augstumā. Pēc tam kupolveida konstrukciju pārsedza ar caurspīdīgu tekstilu, kas veidots no organiska polimēra. Štutgartes universitātes radītais paviljons ražošanas procesā neradīja papildu atkritumus vai būvgružus, bet tā svars sasniedz vien 15 automašīnu masu.