Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2018/08/02/11149603t1h389b.jpg)
Viens no Latvijas glezniecības klasiķiem Kārlis Dobrājs (1943) sociālajā tīklā "Facebook" publicējis ierakstu, kurā reflektē par sabiedrībā sacelto diskusiju par prezidenta Raimonda Vējoņa portreta gleznošanas izmaksām - 12 000 eur. Viņš saka, ka uzgleznos portretu bez maksas.
"Nu tad cilvēki sašūmējušies par eksprezidenta Vējoņa portreta gleznošanai paredzētajiem 12 000. Man tas ir reizē smieklīgi un interesanti... jo esmu gleznotājs, kurš uzgleznojis ne vienu vien portretu, gan par velti, gan lielu naudu. Personāži bijuši dažādi - gan godājami, gan nicināmi, gan kā no modes žurnālu vākiem, gan kriminālo ziņojumu ilustrācijām lietojami," viņš raksta pie fotogrāfijas, kurā Vējonis aplūko Dobrāja gleznu.
"Vējoņa portretu uzgleznošu par velti.
Tikai neviens lai neiedomājas, ka to es, gleznotājs, daru 12 000 dēļ,"
viņš turpina. "Vecas nobrauktas automašīnas cenas dēļ, tas ir stulbi. Kāpēc man tāds lēmums? Gleznotājam tādas tiesības. Varbūt manis saskatītās cilvēcības sakarā. kad vējš aizpūta kancelejas sarakstītās lapiņas pa gaisu, varbūt šīs fotogrāfijas sakarā... Nezinu, nezinu..."
Jau ziņots, ka bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa portreta glezniecībai nākamajā gadā paredzēts piešķirt 12 000 eiro, liecina Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un ietvaram 2020.-2022. gadam.
Foto: Valdis Zatlers apmeklē K. Dobrāja izstādi.
Par gleznotāju
Kārlis Dobrājs dzimis 1943. gada 24. februārī Madonas apriņķī Sausnējas pagasta Vērniekos zemnieku ģimenē. 1961. gadā beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. Studijas turpinājis Latvijas Mākslas akadēmijā un 1970. gadā absolvē Pedagoģijas nodaļu.
No 1970. līdz 1975. gadam strādājis par mākslas nodaļas vadītāju, mākslas studijas vadītāju un restauratoru Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. No 1977. gada bijis pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedrā, no 1987. gada strādājis par pedagogu Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes Tēlotājas mākslas katedrā un no 1989.līdz 1992. gadam bijis katedras vadītājs.
Mākslinieku savienībā uzņemts 1972. gadā. Pats bijis Mākslinieku savienības Daugavpils nodaļas vadītājs 1975. līdz 1977. gadam. 1994. gadā atver savu zīmēšanas un gleznošanas privātstudiju, kurā izglītojis daudzus audzēkņus un jaunos māksliniekus.
Izstādēs piedalās kopš 1962. gada, personālizstādes bijušas Panevēžā, Lietuvā (1976.g.), Daugavpilī (1977.g., 1986.g., kopā ar I.Dobrāju), Rīgā (1986.g.), Straupē, Jelgavā, Limbažos, Krāslavā (1986.g., kopā ar I.Dobrāju), Valmierā (2006.g.). 2000.g. piedalījās Daugavpils mākslinieku izstādē „Vecie, labie septiņdesmitie”. 2008.g. - „Lielā vasaras izstāde 2008” Jēkabpilī ar vairākiem darbiem, kas veltīti Bībeles tēmām.
Darinājis arī gleznojumus – Daugavpils Pionieru namā (1976), Limbažu rajona Skultes Laulību zālē (1985).
Gleznotāja darbi atrodas muzeju un privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Japānā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Zviedrijā, arī citur. Apbalvots ar medaļām un prēmijām.