Gleznotāja Kārļa Dobrāja (1943) vārds mākslas pazinējiem nav svešs, jau kopš sešdesmito gadu beigām viņa gleznas uzrunājušas cilvēkus un mākslas pazinējus, viņa vārds lasāms teju visās Padomju Latvijas glezniecībai veltītajās grāmatās. Tomēr cilvēkiem, kas īpaši neseko mākslas norisēm, Dobrāja vārds visticamāk palicis atmiņā ar meistara neseno lūgumu - palīdzēt nomaksāt mēneša īres rēķinu apmaiņā pret vienu no viņa gleznām. Savukārt pirms dažām nedēļām 76 gadus vecais gleznotājs nāca klajā ar paziņojumu, ka bijušā Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa portretu uzgleznos bez maksas. Devos ciemos pie sirmā milža (Dobrājs ir ražena auguma) uz viņa mansarda darbnīcu Baznīcas ielā, lai uzzinātu ko vairāk par viņa tagadējiem dzīves apstākļiem, jaunajām iecerēm un uzskatiem.
Ja pēc 2017. gada "palīdzības sauciena" man kā nezinātājam tiešām radās iespaids, ka Dobrājs ir visu aizmirsts nabaga pensionārs, kurš netiek galā ar kārtējo apkures rēķinu, tad, satiekot gleznotāju klātienē, nedaudz iepazīstot šo personību, man drīz vien kļuva skaidrs, ka nekāds nabaga pensionārs šis vīrs nav.
Lai arī pārvietojas ar kruķiem, uzkāpt savulaik Latvijas Universitātes piešķirtajā jumta stāvā, kas atrodas piecstāvu namā, Dobrājam vēl problēmas nesagādā. Plašajā, viņa paša izbūvētajā darbnīcā, kas aptver aptuveni 200 kvadrātmetrus, vēl aizvien viņš aktīvi glezno un paralēli aktīvi iesaistās Facebook draugu diskusijās, kā arī atvēl blakus esošās darbnīcas jaunās paaudzes māksliniekiem - vienā no tām strādā un glezno talantīgā Dobrāja skolniece Una Lekuze. Pirms vairākiem gadiem medijos izskanēja gana skandaloza informācija par to kā un kādos apstākļos jaunā meitene nokļuva Dobrāja darbnīcā, bet šo drāmu šoreiz šajā rakstā detalizēti neaprakstīšu. Ja jau jaunā māksliniece tur vēl aizvien rosās, tad secinājumus variet izdarīt paši.
"Kad lūdzu palīdzību samaksāt rēķinu, diezgan drīz atsaucās kāds kungs, kurš palūdza, lai atsūtu rēķinu," viņš stāsta. Savukārt pēdējo mēnešu komunālos maksājumus palīdzējusi nosegt Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) programma radošajiem pensionāriem, tiesa, ņemot vērā lielo platību, finansējums iztērēts diezgan ātri. "Tad izdomāju pieteikties VKKF mūža stipendijai, jo izrādās dažām manām kursa biedrenēm tā ir piešķirta, lai arī nevienā izstādē viņas nav piedalījušās," viņš turpina. "Nodomāju, sen vajadzēja! Sazinājos ar gleznotāju Jāni Anmani, un izrādās, ka viņam nav piešķirta. Anmanis! Mākslas dienu tēvs! Maskavā bērnus mācīja, Japānā medaļas... un nav piešķirta? Tā kā nezinu, nezinu... kāda būs atbilde."