Neparastā celtne ir veidota trīs stāvos, un to kopējā platība ir 200 kvadrātmetri. Lai gan vizuāli tā izskatās gluži tāpat kā citas modernās celtnes, šīs mājas celtniecība krietni atšķiras no citu māju būvniecības procesa. Šoreiz nama autori ir inženieri, nevis arhitekti, kas māju digitāli izplānojuši īpašā programmā un tās būvniecību uzticējuši vairākām automatizētām iekārtām, nevis būvniekiem.

Galvenokārt māju veidoja astoņi profesori no Cīrihes universitātes, vienlaikus piesaistot vairāk nekā 30 dažādus uzņēmumus. Kopumā ēkas būvniecībā tika lietotas sešas vēl neizmantotas būvniecības metodes, kas turpmāk varēs kalpot kā paraugs citām robotu būvētām ēkām. 

Mājas būves plānošanu sāka 2017. gadā, un tā tapa uz esošas celtnes - Cīrihes universitātes attīstības un izpētes centra terases. Arī šī ēka nav parasta celtne, bet veidota no moduļiem. Pati būvniecība ilga vien divus mēnešus un, kā atklāj informācija universitātes mājaslapā, celtniecības darbi atgādināja tējas pagatavošanu mūsdienu apstākļos - ielej ūdeni un tējkanna pati to uzvārīs un izslēgsies, kad ūdens būs sasniedzis noteiktu temperatūru. 

Nams pārsvarā ir veidots no cementa un kokmateriāliem - cementa struktūras tika printētas ar liela izmēra 3D printeri, bet kokmateriālus sagatavoja specializēti roboti. Iekārtas pašas sagrieza materiālus atbilstošajos izmēros un izveidoja tajos savienojumus, bet pēcāk citas robotizētas iekārtas šos koka pāļus izkārtoja noteiktās ģeometriskās formās. Kopumā būvniecībā tika izmantoti 487 koka pāļi. 

Robotu celtā ēka ir aprīkota ar vairākām tehnoloģijām, kas to padara par "gudro" māju, piemēram, šeit ir ierīkota inteliģenta apsardzes sistēma; automatizēta, ar balsi darbināma apgaismojuma sistēma; "gudrās" iekārtas un tehnoloģijas. Tāpat ēku ar elektroenerģiju apgādā solārie paneļi, siltumu rada uzsildīts un filtrēts notekūdens.

Ēkā ierīkotos dzīvoklīšus izmantos kā rezidences universitātes vieslektoriem.