Apaļie kvartāli: neparasts privātmāju izvietojums Dānijā (5)

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: Google Earth

Pasaulē netrūkst arhitektūras brīnumu un neparastu pilsētas plānošanas metožu, taču kāds ciematiņš ir izpelnījies slavu ar tā savdabīgajiem apaļajiem kvartāliem. Apaļā pilsēta atrodas Dānijā, netālu no galvaspilsētas Kopenhāgenas - šeit ir ierīkota "dārza" pilsēta.

Apaļo Dānijas kvartālu ciematiņu dēvē par Brondbijas dārzu pilsētu - šeit lielākā aplī ir izkārtotas 12 privātmājas trijstūra formas pagalmos. Kopumā dārzu sastāvā ir 284 mājas. Katrai mājai ir aptuveni 400 kvadrātmetru liela platība, bet mājas dārzos ir pagalam maziņas, teju dzīvokļu platībā - tās nepārsniedz 50 kvadrātmetru platību.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Henry Do (@henry_do) on

Ideja par koloniju dārziem radās 1964. gadā dāņu ainavu arhitektam Ērikam Migindam. Par iedvesmu arhitektam kalpoja sena dāņu tradīcija - 18. gadsimtā nelielu ciematiņu iedzīvotāji ik svētdienu sapulcējās pie lielās ciema akas, kas allaž atradās ciemata viduspunktā, un apmainījās ar jaunumiem, tenkām vai vienkārši izklaidējās. Šo principu arhitekts bija izlēmis iedzīvināt reālā kvartālu izvietojumā. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Henry Do (@henry_do) on

Mājas nav paredzētas pastāvīgai dzīvošanai - ilgstoši mājās drīkst uzturēties no 1. aprīļa līdz 1. oktobrim, bet pārējā gada laikā - tikai sestdienās un svētdienās. Turklāt - pašas mājas drīkst iegādāties privātīpašnieki, taču pagalms būs jāīrē no pašvaldības. Šādi regulējumi uzstādīti tamdēļ, lai privātīpašnieki neizdomātu veikt neparastās formas modifikācijas, piemēram, nogrieztu dzīvžogu, par to pārstātu rūpēties vai sastādītu savus augus. Pagalmus iekopj pašvaldības uzņēmums. Dārza īre saimniekiem izmaksā 130 eiro mēnesī. Īrniekiem vasaras mēnešos ir atļauts ierīkot mazdārziņus un audzēt dārzeņus un augļus.  

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Patrick Eckhoff (@patrick.eckhoff) on

Interesanta nianse ir tieši dzīvžogs, kas aug apļa formā - leņķī izkārtotais žogs tiek apgriezts mēreni slīpi. Apļa malās žogs ir visaugstākais - tas ir 180 centimetrus garš, taču centrālais aplis ir 80 centimetrus augsts. Tas tiek darīts tādēļ, lai saule spētu apspīdēt augus augus jebkurā apļa daļā.  

Foto: Google Earth
Komentāri (5)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu