Mārtiņi ir gadskārtu svētki, kas iezīmē rudens noslēgumu un ziemas sākumu. Šogad Mārtiņdiena Turaidā iesāksies ar Zemes mātes daudzinājumu, Mārtiņu dziesmām un dančiem, notiks gaiļa zupas vārīšana un kopīga baudīšana, tiks minētas mīklas un rudens velšu izsolē varēs iegūt senlejiešu dārzos izaudzētus un virtuvēs sagatavotus gardumus un veltes. Svētku laikā ikviens varēs sev izgatavot vecīšu masku, lai piedalītos maskotā gājienā.

Ar Mārtiņiem senatnē sākas maskotie gājieni, kas dažādos apvidos tiek dēvēti dažādi, Vidzemē tie biežāk saukti par čigāniem, vecīšiem u.c. Vecīši (dādi, spoki), kā skaidro ticējums, bijuši tērpti ar kažoku iekšpusi uz āru, ar žagaru bunti padusē, un tie pa mājām apkārt staigājuši, dancojuši un pa jokam iepēruši apciemojamo māju iedzīvotājus, lai tie nebūtu bailīgi. Masku ierašanās svētku laikā nesusi sev līdzi svētību. Tām bijusi ietekme uz ražu, saimniecību, uz saimes ļaužu veselību, auglību un pārticību. To galvenā simboliskā jēga ir pārstāvēt citas pasaules iemītniekus un atnest labumu sētas saimniekiem.

Svētku dalībnieki aicināti izbaudīt seno gadskārtu svētku daudzveidību un, ļaujoties radošām masku pārvērtībām, gūt prieku.