Interesants ir minētās kolekcijas stāsts. Tās veidotājs, īpašnieks ir Jānis Grīnbergs (1878-1949), tēlnieka Teodora Zaļkalna (Grīnberga) brālis, kurš 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, līdzi paņemot vērtīgus mākslas priekšmetus. 

Būdams jaunākais no trim Grīnbergu brāļiem, Jānis turpināja sava tēva Eduarda iesāktās uzņēmēja gaitas un šajā jomā pagājušā gadsimta pirmajā pusē sasniedza visnotaļ ievērojamus panākumus. Daudz laba viņš paveicis arī dzimtās Siguldas attīstībai un uzlabošanai 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, nežēlojot tam ievērojamus personīgos līdzekļus. Jānis uzticīgi atbalstīja arī savu brāli tēlnieku, tostarp arī izbūvējot viņam darbnīcu Biķernieku ielā. 

Mākslinieciskais burziņš Jānim Grīnbergam bija interesants un sirdij tuvs temats. Ir saglabājušās fotogrāfijas no 20. gadsmita pirmā gadu desmita, kurās viņš redzams tādu kultūras pārstāvju sabiedrībā kā Alfrēds Kalniņš, Pāvuls Jurjāns, Jūlijs Madernieks, Emīls Dārziņš — un tā ir vien neliela daļa no Grīnbergu nama pastāvīgajiem viesiem.

"Kā uzskata speciālisti, ar kuriem mēs rūpīgi konsultējamies, lielākā daļa šīs kolekcijas tika iegūta starpkaru periodā," komentē galerijas vadītājs un izsoles rīkotājs Aigars Grīnbergs. "Viņš tos ieguva tieši no autoriem to darbnīcās vai izstādēs. Turklāt ar padomu viņam palīdzēja ne vien paša brālis, bet arī citi augstākās raudzes mākslinieki, tai skaitā arī toreizējais Mākslas akadēmijas rektors un Latvijas mākslinieciskās skolas pirmtēvs - Vilhelms Purvītis. Tieši pēc viņa ieteikuma 1939. gadā Jāņa Valtera (1869-1932) piemiņas izstādē Grīnbergs savā īpašumā ieguva brīnišķīgo impresionisma gleznu “Dāma ar saulessargu”."

Tālākais kolekcijas liktenis bija rūgtāks. 1944. gadā Jānis Grīnbergs kopā ar ģimeni pārcēlās uz Vāciju, turklāt pamanoties līdzi aizvest arī gleznas. Nokļūstot Vācija, Jānis nomira dažus gadus pēc kara beigām, bet viņa ģimene drīz turpināja ceļu uz Ameriku, un tur arī Grīnberga kolekcijas gleznas pavadīja gandrīz visu 20. gadsimta otro pusi, iekams tās atkal šķērsoja okeānu un atgriezās dzimtenē, kur tās, iespējams, neviens vairs negaidīja.

"Esmu pārliecināts, ka šo darbu parādīšanās Latvijas mākslas darbu tirgū to krietni vien saviļņos un kļūs par košu, nebijušu sensāciju," cer galerijas vadītājs.

Pirmajā izsoles posmā būs redzamas sešas gleznas. Neskaitot “Dāmu ar saulessargu”, to starpā ir vēl viens izteiksmīgs Jāņa Valtera darbs - “Peldētāji zēni”, kurā jaušamas jūgendstila vēsmas. Papildus tam, izsolē redzamas vienlaikus divas lieliskas, pat priekšzīmīgas Leo Svempa gleznotas klusās dabas. To visu papildina Konrāda Ubāna otas uzburta, 1925. gadā gleznota ekspresionisma stila ainava. Un visbeidzot, no aizmirstības ēnas iznirs viena no kolekcijas neapstrīdamajām pērlēm - leģendārā latviešu modernista, krievu avangarda pirmsākumus pieredzējušā Voldemāra Matveja (1877-1914) glezna, kurai, kā atzīst galerists, līdzīgas tirgū redzējis vēl viņš nav. 

Mēģinās izsolīt Triju Zvaigžņu ordeni

Kā vēstīts uzņēmuma mājaslapā, ordenis esot tapis 20./21. gadsimta mijā Jāņa Mikāna zeltkaļa darbnīca "Kalvis".

Kā raksta "Latvijas Avīze", šī ordeņa kādreizējais saņēmējs neesot zināms. "Triju Zvaigžņu ordeņa izcelsme joprojām ir mīkla. Pagaidām versijas ir dažādas. Iespējams, ordenis ir deviņdesmitajos gados piešķirts kādai Somijas vai Francijas augsti stāvošai amatpersonai, kam aizejot aizsaulē radinieki apbalvojumu palaiduši apritē un pēc vairākiem gadu desmitiem ordenis atceļojis atpakaļ uz Latviju. Otra versija - darbnīcā, kur kalts pēc valsts pasūtījuma, iespējams, izkalti vairāki un kāds no ordeņiem nav pasniegts. Kas ir tā īpašnieks, ir grūti teikt, jo šis ordenis nav numurēts," apgalvojis "Artembassy" vadītājs Aigars Grīnbergs.

Ordeņu kapitula sekretāre Maira Sudrabiņa, vaicāta par sākotnējo ordeņa īpašnieku, atbildējusi, ka nav turējusi rokās izsolē nonākušo valsts apbalvojumu, taču versiju par iespējamo papildus izgatavoto ordeņu nonākšanu apritē nosauca par "brīvu interpretāciju". "Katrs pasniegtais valsts apbalvojums kopš 2004. gada tiek numurēts, un arī pirms šī perioda izgatavoti tieši tik ordeņu, cik pasniegti," piebilda Ordeņu kapitula sekretāre.

"Ļoti svarīgi ņemt vērā, lai jebkurš, kurš saņēmis šo visaugstāko valsts apbalvojumu, vai arī piederīgie, kuru glabāšanā tie nonākuši, pret to izturētos ar vislielāko cieņu," uzsvēra Sudrabiņa, norādot, ka Latvijas normatīvajos aktos nav aizlieguma pirkt un pārdot valsts apbalvojumu. "Valsts apbalvojums nav mantojums. Tas ir goda tituls. Šie cilvēki iecelti Ordenī, un viņiem ir Ordeņa goda tituls. Tituls ir mūžīgs un nav mantojams, un šī ir tradīcija no bruņinieku laikiem, ordenis ir tikai ārišķīga zīme." Ja valsts apbalvojuma zīmes, diploms vai apliecība tiek nozaudēta, apbalvotajai personai vai personai, kuras glabāšanā nodots valsts apbalvojums, ir pienākums par to paziņot Ordeņa kapitulam.

Darbi kopā ar pārējo arī visnotaļ nozīmīgo izsolē piedāvāto kolekciju jau ir apskatāmi izsoles izstāde Rietumu bankas telpās Vesetas ielā 7 no 11. līdz 23. novembrim.

Precīzāku informāciju un izsoles katalogu varat atrast mājaslapā.