Jēkabs ir piedzimis neredzīgiem vecākiem, tāpēc viņam nav diži lielas izvēles - jābūt atbildīgam un saprotošam, jāattaisno uz viņu liktās vecāku cerības. Nē, tas nebūt nav grūti, jo viņš taču zina, ka ir īpašs - neredzīgo pasaulē Jēkabs ir vienīgais, kurš redz.  Viņš vienīgais redz tumsā! Grūti paliek brīdī, kad jāsāk iet skolā un nākas aptvert, ka patiesībā viņš vienkārši ir piedzimis neredzīgiem vecākiem un visa dzīve ir viens bezgalīgs pienākums.

“Pieaugšana nekad nav vienkāršs process, un sāpīgi tas ir gandrīz vienmēr. Kamēr augam mēs domājam, ka nevienam nav tik grūti, kā mums, bet, kad redzam, kā pieaug mūsu pašu bērni, mēs sākam saprast, ka arī vecākiem tas nav viegli. Bērnam, kuram tik ilgu laiku tu esi visa pasaule, pēkšņi parādās citi draugi un intereses un tu vairs neesi viss, bet tikai viens no. Un mēs visi zinām, ka šādas mazas sāpes vienkārši ir daļa no dzīves. Taču šis stāsts ir īpašs ar to, ka ikdienas sīkumi un mazās dzīves drāmas iegūst īpašu nozīmi, ja savstarpējā atkarība bērnam un viņa vecākiem ir tāda kā Jēkabam un viņa mammai un tētim,” izrādi raksturo režisors Valters Sīlis.

Foto: Nacionālajā teātrī tapusi īpaša izrāde "Puika, kurš redzēja tumsā".

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa, gaismu māksliniece Lienīte Slišāne, video mākslinieks Toms Zeļģis, Gata Krievāna muzikālais noformējums, producente Diāna Kaijaka.

Vienlaikus ar izrādi teātrī izdevniecība “Latvijas Mediji” ir laidusi klajā tāda paša nosaukuma Rasas Bugavičutes-Pēces romānu.

Audio: Rasa Bugavičute-Pēce un Romāns Bargais par izrādi.