Sauklis “Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai” aicina kritiski paraudzīties uz situācijām, kad viedās ierīces sāk diktēt savu, arhitektūras lietotājiem nesaprotamu kārtību, kas nereti atsvešina cilvēkus no viņiem radītās telpas.

“Dalība Venēcijas mākslas un arhitektūras biennālēs ir īpaša Latvijas valsts iespēja ar spēcīgiem kultūras instrumentiem pieteikt sevi starptautiskā mērogā. Jau 30. gados tā laika Latvijas vēstnieks Itālijā Arnolds Spekke rakstīja, ka Latvijai ir jābūt pārstāvētai Venēcijas biennālē, ka tā ir lieliska iespēja valstij sevi parādīt.

Kultūras ministrijas vārdā novēlu konkursa uzvarētāju komandai pozitīvi un gudri sevi pozicionēt Venēcijā, kā arī ticu, ka radošā komanda Ulda Lukševica vadībā Venēcijas biennāles kopīgo tēmu “Kā mēs kopā sadzīvosim?” veidos kā asprātīgu projektu ar kritisku  skatu nākotnē,”

preses konferencē novēlēja Latvijas Republikas Kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Latvijas paviljons Arsenālā taustāmā un interaktīvā veidā iemieso cilvēka pieredzi saskarsmē ar ierīcēm, kuras no mūsu ērtībām domāta līdzekļa pārtapušas par ēkas pilntiesīgu iemītnieku, ar ko jāmācās sadzīvot. Masīvs viedo ierīču mudžeklis, kas instalācijā ieskauj līdz absurdam samazinātu cilvēka dzīves telpu, rada klaustrofobisku sajūtu un šādi satirizē arhitektūru, kas aizmirst par ēkas lietotāju un viņa vajadzībām. Šādi gadījumi kļūst arvien izplatītāki līdz ar tehnoloģiju masveida ieviešanu pēc principa “viens izmērs der visiem”, un tas ir iemesls jautāt - kam īsti būvējam? Cilvēkam vai ēkai?

Savukārt izstādi pavadošais izdevums aicina pārvērtēt tehnoloģiju lomu mūsdienu arhitektūrā, pievēršoties ikdienas dzīves tehno nejēdzībām. Tajā tiks apkopoti pazīstamu Latvijas prozaiķu, publicistu un pētnieku ironiski īsstāsti par reālām pieredzēm ar labi gribētām un izsmalcinātām, taču nejēdzīgām tehnoloģijām — neatveramiem logiem, apgaismojumu, kas spītīgi darbojas tikai gaišajā diennakts laikā, ventilācijas sistēmām, kas izdevīgas baktērijām, kā arī citām līdzīgām tehno nejēdzībām. Vai šajā gadījumā vaina meklējama pašās tehnoloģijās un to ieviesēju centienos pakļaut dzīvi viedajai kontrolei? Vai arī cilvēki ir tie, kas “nevelk” līdz tehnoloģiju līmenim?

Arhitektu birojs NRJA (“no rules just architecture”) Latviju ir pārstāvējis Venēcijas arhitektūras biennālē arī 2014. gadā ar ekspozīciju “Unwritten”, kas bija veltīta pēckara modernisma arhitektūras mantojuma apzināšanai.

Latvijas dalību Venēcijas arhitektūras biennālē organizē un atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas paviljona komisārs ir Jānis Dripe, projekta kuratori 2020. gadā ir Uldis Lukševics, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica, Zigmārs Jauja, Inga Dubinska un Līga Jumburga. Instalācijas “Durdom” koncepciju radījis NRJA sadarbībā ar Pēteri Riekstiņu. Izdevuma „It’s not for you! It’s for the building” idejas autori ir NRJA un konsultāciju uzņēmums “Architxt” (Olga Procevska, Igors Gubenko, Katja Firjane). Projekta vizuālās identitātes autors ir Aleksejs Muraško, savukārt audio dizainu veidojis Gatis Ziema. Radošās komandas sastāvā ir arī video stāstu autori Voldemārs Dūdums, Roberts Kuļenko, Elvijs Pārpucis, producente Austra Bērziņa un komunikācijas speciāliste Linda Bērziņa.

Venēcijas 17. starptautiskās arhitektūras biennāles kurators ir arhitekts, profesors un vairāku grāmatu autors Hašims Sarkis (Hashim Sarkis), kurš savā uzsaukumā aicināja dalībniekus atbildēt uz jautājumu „How will we live together?” („Kā mēs kopā sadzīvosim?”). Savā vēstījumā Hašims Sarkis mudina arhitektus domāt par arhitektūras un urbānās vides nākotnes modeļiem — kā sadzīvot politisko un ģeogrāfisko atšķirību, ekonomiskās nevienlīdzības un migrācijas kontekstā.

Venēcijas arhitektūras biennāle norisināsies no 2020. gada 23. maija līdz 29. novembrim.