Ministrs norādīja, ka viņš negatīvi vērtē jebkuru ziņu plurālisma mazināšanos, bet šobrīd varot vien izpētīt radušos situāciju, kad valsts ir bezspēcīga procesu ietekmēt. "Mums ir jāsaprot, kā šāda situācija varēja rasties un kā mēs varam nodrošināties, lai kaut kas līdzīgs nenotiktu nākotnē," sacīja politiķis.

Pēc politiķa vārdiem, "viss nav melns un balts" un

vajadzētu novērtēt arī mediju grupas "All Media Baltics" centienus sasniegt auditoriju, kuru līdz šim nav izdevies sasniegt.

"Es gribu cerēt, ka mēs nonāksim arī līdz ziņu raidījumiem, kā tas ir solīts," piebilda Puntulis.

Ministrs vērsa uzmanību, ka mainās cilvēku paradumi - lai arī cik kvalitatīvs būtu kāds lineārais medijs, esot jāatzīst, ka būs kāda sabiedrības daļa, kas nekad lineāru mediju neskatīsies. "Medijs vienmēr būs viņu kabatās telefona formātā, un to daļu, iespējams, lineārs medijs nesasniegs. Ja uzņēmums skatās auditorijas virzienā, kas netiek sasniegta, es nesaskatu tur kaut ko negatīvi vērtējamu," norādīja ministrs.

Puntulis pauda cerību, ka pēc laika jaunā medija ēterā parādīsies plašāks ziņu klāsts arī tiem, kuri neskatās un nebūtu skatījušies šo kanālu.

"Es negribu būt pārprasts, ka es šo vērtētu pozitīvi. Protams, ka nē. Es vēlreiz uzsveru, ka tas ir absolūti negatīvi vērtējams, ka mazinās ziņu plurālisms," Puntulis komentēja plašāku rezonansi guvušu virsrakstu kādā no medijiem.

Reklāmas tirgus

Puntulis pauda cerību, ka politiķi būs izprotoši par ministrijas ierosinājumiem informatīvās telpas stiprināšanai. Kultūras ministrija (KM) piedāvā pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, lai mediji, kas veido vietējo saturu, varētu vairot ieņēmumus no reklāmas izvietošanas, sākt diskusijas par tā saucamo digitālo nodokli, stiprināt sabiedriskos medijus un pabeigt to iziešanu no reklāmas tirgus, paredzot šim solim visa nepieciešamā finansējuma apmēru, kā arī paredzēt atbalstu drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei. Premjers Krišjānis Kariņš (JV) par plānu ir izteicies skeptiski, jo tas tikai prasot "naudu, naudu, naudu".

"Tas ir sarežģīts jautājums, jo prasa lielas finanses. Mēs nerunājam par 100 000 vai 200 000 eiro. Tas nav arī viens miljons. Runa ir par daudz lielākām summām," norādīja ministrs. Puntulis teica, ka viņš labi saprotot jebkuru politiķi, kuram būtu grūti pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu daudzu miljonu apmērā, īpaši medicīnas nozares kontekstā. 

"Jebkurā gadījumā, mēs pie tā strādājam un darbs turpinās. Es ceru uz arvien lielāku izpratni," sacīja politiķis.

Sāk strādāt ar jaunu zīmolu

No šīs nedēļas kanālā LNT tiek pārraidīti TV3 veidoti ziņu un informatīvie raidījumi, daļēji spēkā stājoties uzņēmumā sāktajai televīzijas kanālu reformai.

Mediju grupa "All Media Baltics" no decembra Baltijā strādās ar TV3 zīmolu, savukārt kanāls LNT vairs neturpinās darbu esošajā formā. Kompānijā tiks paplašināts kanāla TV3 piedāvāto ziņu apmērs, pārnesot lielāko daļu no LNT ziņu dienesta radītā satura. Mediju grupa veido arī vienotu ziņu dienestu.

Par TV3 Ziņu un informatīvo raidījumu dienesta vadītāja vietas pienākumu izpildītāju uz laiku iecelta TV3 ziņu vadītāja Kristīne Anže, kura amata pienākumus pildīs līdz brīdim, kad tiks pabeigta atlase uz jaunā ziņu dienesta vadītāja amatu.

Turpmāk jauno TV3 ziņu producentu komandu veidos LNT ziņu producents Valdis Francis un TV3 ziņu producents Alvils Vīksna. Savukārt rīta ziņu raidījuma "900 sekundes" producentu komandā būs Diāna Vīlipa-Folka un Ilze Aginta. Savukārt informatīvo raidījumu producenti paliks nemainīgi. Raidījumu "Bez Tabu" veidos Diāna Logina, bet "Degpunktā" - Agris Blumfelds.

Plānots, ka no nākamā gada televīzijas produktu portfelī bērniem būs pieejams jauns kanāls "TV3 Mini", savukārt sieviešu auditorijai būs pieejams kanāls "TV3 Life". Jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizstās kanālus LNT un "Kanāls2".