Dažādi kustīgi objekti, digitālās vizuālizācijas un spēļu dizaina elementi ir nianses, kas raisīs zinātkāri pat pusaudzim, kam šķietami bez videospēlēm nekas cits neinteresē. Šāda muzeja piemērs ir nesen atjaunotais Igaunijas Jūras muzejs, kas ar savu iespaidīgo interjeru aicina jauniešus un bērnus atklāt nepieredzētus faktus par vēsturi un iemācīties ko jaunu.

“Galvenais izaicinājums, veidojot digitālos eksponātus, –  ieviest “digitalizāciju” muzejā pēc iespējas nemanāmāk, tā, lai neaizēnotu fiziskos eksponātus.

Mūsu mērķis ir panākt, lai fiziskās un digitālās ekspozīcijas būtu savstarpēji atbalstošas, nevis katra cīnītos par muzeja apmeklētāju uzmanību,”

sacīja Jūras muzeja digitālās ekspozīcijas izveidotājs un studijas “Platvorm” direktors Miks Mēlaks (Mikk Meelak). Viņš arī piebilda, ka digitālo un interaktīvo risinājumu iespējas būtībā ir bezgalīgas un muzejiem vienkārši ir nepieciešama drosme eksperimentēt ar dažādiem risinājumiem.

Kā norāda Igaunijas Jūras muzeja pastāvīgo eksponātu kuratore Krislina Kemere (Krislin Kämärä), digitālie un interaktīvie risinājumi tiek izmantoti arvien vairāk, jo tie sniedz iespēju vienkārši un saprotami izskaidrot sarežģītas tēmas, kā arī rada aizrautību un izraisa apmeklētāju zinātkāri.

“Tieši digitālās ekspozīcijas palīdz piesaistīt jauniešus, kā arī tos cilvēkus, kuri neapmeklē muzejus, jo tie šķiet garlaicīgi,”

skaidro Krislina Kemere

Digitālajām ekspozīcijām ir divas pieejas. “No vienas puses, mērķis ir vizualizēt informāciju ar metodēm, kas nebūtu iespējamas, piemēram, uzdrukājot to uz sienas vai papīra. No otras puses, mērķis ir sniegt pārliecinošu vēstures notikumu pārskatu, papildinot to ar spēļu elementiem,” norāda M. Mēlaks.

2,2 miljoni vāverādu tika nogādāti no Igaunijas līdz Londonai

Labs digitāli vizualizēta risinājuma piemērs atjaunotajā tornī “Resnā Margarēta” ir Dānijas muitas grāmatas, kas vizualizē visus braucienus caur Dānijas jūras šaurumu no 1634. gada, kas sākās vai beidzās tieši Igaunijā. “Šī informācija ir vēsturiskās “big data” piemērs! No ierakstiem, piemēram, izriet, ka 1853. gadā 2,2 miljoni vāveres kažociņu tika nogādāti no Igaunijas salas Hījumā uz Londonu,” stāsta Mēlaks.

Viens no “Resnās Margarētas” eksponātiem ir viduslaiku kuģa vraks, kas 700 gadus slēpās Kadriorgas pilī zem zemes. Jau no muzeja atjaunošanas plānošanas sākuma kļuva skaidrs, ka tikai ar vraka eksponēšanu nebūs gana, lai izskaidrotu tirdzniecības kuģa lomu viduslaiku Tallinas attīstībā.

“Lai apmeklētājiem sniegtu labāku ieskatu, mēs vēlējāmies digitalizēt kuģa modeli, lai parādītu visas mums zināmās detaļas. Piemēram, cik daudz kravas atradās uz kuģa, kā jūrnieki tika galā ar negaisa viļņiem un kā toreiz darbojās ostas,”

skaidro Krislina Kemere.

Tūristiem patīk muzejs, ja viņi var mijiedarboties ar tā saturu un eksponātiem, kā arī gūt neaizmirstamu pieredzi. Piemēram, ģimenēm un visiem citiem apmeklētājiem ir aizraujoša iespēja uzkāpt uz digitāliem svariem. Saņemtais svars tiek pārveidots zivīs, un ekrānā tiek parādīts, cik daudz preču viņi būtu saņēmuši par šo zivju daudzumu viduslaikos.

Digitālie risinājumi ļauj runāt arī par sarežģītām niansēm, kuras ir grūti saprast uz papīra.

Piemēram, lasot vācbaltiešu pētnieku ceļojumu stāstus, ir grūti izsekot, kur viņi savulaik bijuši piedzīvojumos. Digitālajā ekspozīcijā mēs apvienojām stāstus un attēlus ar digitālo globusu, iegūstot patiesi brīnišķīgu iespēju redzēt, cik tālu atklājēji patiesībā nogājuši,” sacīja Miks Mēlaks.

Digitālajiem eksponātiem ir jābūt vienkāršiem un viegli saprotamiem

Visbiežāk muzejos tiek stāstīts par vēsturi, bet tajā pašā laikā vizualizācija tiek izmantota arī stāstā par mūsdienām.

“Lielāko daļu Igaunijas iedzīvotāju uz Somiju pārvadāja ar kuģi, bet mēs precīzi nezinām, kas notiek uz kapteiņa tiltiņa un kādas navigācijas ierīču norādes uzrauga kuģa apkalpe, lai droši nokļūtu galapunktā.

To visu ir iespējams attēlot un parādīt digitāli,” sacīja “Platvorma” direktors. Piemēram, lai izskaidrotu mūsdienu navigācijas iekārtu darbību, tika filmēts “Tallink Sea Wind” tirdzniecības kuģa trīs stundu brauciens no Vuosāri ostas Somijā uz Mūgas ostu Igaunijā, sniedzot apmeklētājiem reālu kuģa vadības pieredzi.

“Bieži tiek uzskatīts, ka digitālajam risinājumam vajadzētu būt kaut kam ļoti sarežģītam, taču šajā gadījumā precīzāk ir teikt, ka šarms slēpjas vienkāršībā,”

piebilda M.Mēlaks.

Artilērijas torņa “Resnā Margarēta” kuratore un '’Platvorm” komanda norāda, ka digitālajam risinājumam, lai tas piesaistītu apmeklētājus, pirmkārt jābūt skaidram un viegli lietojamam. “Bieži vien muzejos var redzēt risinājumus, kas brošūrā izskatās intriģējoši, bet patiesībā muzeja telpā ir bezjēdzīgi, jo apmeklētājiem ir pārāk sarežģīti tos izmantot,” sacīja K. Kemere un piebilda, ka ar digitālajiem eksponātiem nevajadzētu pārspīlēt, jo apmeklētāji vēlas atklāt vēsturi, arī izpētot reālus eksponātus, lasot un klausoties informāciju.

Digitālo risinājumu lielā priekšrocība ir spēja sekot līdzi muzeja attīstībai. “Saņemot jaunu vēsturisko informāciju un datus, muzejs to var nekavējoties integrēt izstādē, negaidot nākamās lielās ekspozīcijas izmaiņas,” sacīja M.Mēlaks.