Kristīnes Deimones vārds ik pa laikam parādās gan portālu izklaides sadaļās, gan dzeltenajā presē, taču neviens līdz šim tā arī nav aicinājis viņu uz garāku interviju.

Iespējams, daudziem būs pārsteigums uzzināt, ka aiz krāsotajiem matiem, mākslīgajām skropstām un palielinātajām krūtīm slēpjas strādīgs ģimenes cilvēks.

Vai Deimone ir tavs īstais uzvārds?

Mana dēla Mihaela tēvs ir igaunis. Man bija svarīgi, lai bērns nepiedzimst ārlaulībā, tāpēc sarakstījos ar viņu, tāpēc arī esmu Deimone.

Kā tu uztver to, ka neesi ne slavena pašmāju mūziķe, ne aktrise, bet par tevi ik pa laikam raksta vietējo portālu izklaides sadaļas, dzeltenā prese?

Man vienalga. Kādreiz nevarēju pierast pie visa tā negatīvisma, bet tagad vienkārši nepievēršu uzmanību!

Mēs tevi pazīstam kā skropstu meistari – kā tu sāki ar to nodarboties?

Es kādreiz strādāju par jurista palīgu, bet tad paliku stāvoklī un stresainā darba dēļ gandrīz zaudēju bērniņu. Jānis man pateica – viss, maini sfēru. Man patīk viss, kas saistīts ar acīm, kā saka, acis ir spogulis uz dvēseli. Tu vari padarīt pašpārliecinātāku sievieti un tai pašā laikā koriģēt defektus - nolēmu pievērsties skropstu pieaudzēšanai. Šī pāreja bija ļoti smaga, bet nenožēloju ne mirkli.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

I ❤ my hobby 🙏

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Vari pastāstīt vairāk par savu nodarbošanos?

Pirmkārt, tas viss ir ļoti dārgi. Ir nepatīkami, kad meitenes domā, ka izies kursus par 50 eiro un būs lielas meistares. Pārsvarā visas iesācējas neredz savas kļūdas, bet mēs cenšamies maksimāli sasniegt rezultātu. Profesionāļiem katra meistarklase maksā ap 500 eiro. Esmu izgājusi vismaz 20. Esmu arī sertificēta pasniedzēja.

Katru gadu ir jāiziet vismaz divas meistarklases. Ir jāmācās, jāmācās, jāmācās.

Pie manis ir nākušas klientes, kuras saka, ka desmit gadus gājušas pie meistares, kas liek tikai klasiku. Ja 10 gadus liek tikai šo klasiku, tātad viņa ir nekas. Ja apstāsies mācīties – viss. Tas nav tikai paņemt un pielīmēt skropstiņu. Nepareizs garums, biezums, modelēšana, neredzēs defektu, kas jāpaslēpj ar pieaudzēšanu, - tas viss var izkropļot vizuālo izskatu.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Soooooo in ❤ with these fans ❤

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Ir redzēti vairāki sludinājumi, piemēram, sociālajos tīklos vai ss.com, kur sievietes piedāvā privāti likt skropstas. Cik droši tas ir?

Ļoti daudzas meitenes vienkārši redz, cik labi var nopelnīt, un viņas uz to iet un neredz kļūdas. Varbūt arī klientes neredz, cik nekvalitatīvs ir darbs, jo bieži bildes zog. Ļoti daudz redzu šos sludinājumus. Man svarīgi, lai manas meitenes ir labākās. Es nepievēršu uzmanību citām. Kad meitenes man nāk uz apmācībām, es viņām prasu - tu gribi pelnīt vai dari to priekš sevis? Ja atnāksi ar domu, ka tu to dari sev, viss sanāks. Ja domas tikai par naudu - nebūs. Uz redzēšanos.

No kā vajadzētu uzmanīties, ejot pie skropstu meistares?

Visi visu laiku vienmēr ir kaut kādos meklējumos. Kāda aizies pie sliktāka meistara un viņai liksies, ka darbs ir labi izdarīts, jo nezina, kā ir labi. Meklējumi! Man darbā arī ir vairāku kategoriju meitenes - meistari, praktikanti, iesācēji. Katram citādāks klientu loks. Iesācējs tev liks skropstas par, piemēram, 15 eiro, jo mācās, bet, ja gribi kvalitāti, ej pie meistara par 40 eiro. Kāda cena, tāda arī kvalitāte, ar to jārēķinās.

Kāda teiks "bet mana meistare taisa par 25 un esmu ļoti apmierināta", bet es atbildēšu - "mēs strādājam ar dārgiem materiāliem, mēs nevaram atļauties strādāt par 25".

Ar klientu vienmēr ir jābūt savstarpējai cieņai. Nekad nedrīkst arī aizmirst, ka klients ir klients, draugi ir ārpus darba. Mani klienti vienmēr būs laikā, nekavēs, jo arī es nekavēju, un saņems kvalitatīvu pakalpojumu.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

💋😎🙏

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Kā ir ar bīstamību?

Man ir labs piemērs tam! Kliente nevarēja mani sagaidīt. Es viņai teicu, lai aiziet tikmēr uz “Drogām” un pielīmē mākslīgās skropstas, nevis iet citur. Viņa paņēma un aizgāja citur. Viņai salīmēja acis tā, ka traumatoloģijas nodaļā pēc tam izplēsa visas skropstas, jo tās nevarēja nogriezt. Tagad šai sievietei ir ļoti jutīgas acis, uz abām acīm ir caurumi un tur vairs neaug skropstas. Viņai diemžēl nepaveicās. Bet visu cieņu viņai, jo nepadevās un joprojām ir mana kliente.

Kā izvairīties no šādām situācijām?

Iet pie sava meistara. Dažas meistares nemāk izvēlēties līmi, steidzas, grib pieņemt vairāk klientu, dabūt vairāk naudas. Turklāt mēdz būt gadījumi, kad tiek zagtas pabeigtā darba bildes un uzdotas par savām... tīrā veiksme.

Cik ilgi turas mākslīgās skropstas un kad tās jāņem nost?

Jāņem nost? Kāpēc jāņem nost? Tāpat nokritīs. Visas skropstas samainās trīs mēnešu laikā. Ja tās ir labi pieaudzētas, tu nesabojā skropstas. Divas nedēļas uzliktajām skropstām jāizskatās labi, bet kopumā var izvilkt līdz četrām nedēļām vai vairāk. Tas atkarīgs no ādas tipa, svīšanas, krēmu lietošanas...

Pieļauju, ka ar pieaudzētajām skropstām ir lietas, kuras vairs nevari darīt.

Gulēt ar seju spilvenā nesanāks [smejas]. Ja es sākšu stāstīt, ko nedrīkst darīt, tad neviena vairs negribēs nākt pieaudzēt...

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kristine (@deimon_lashes) on

Vai tu skaistumkopšanas nozarē specializējies arī kādā citā lauciņā?

Nē. Tu nevari būt labs meistars, ja liec gan skropstas, gan nagus, gan uzacis, gan... tu vari būt tiešām labs un kvalitatīvs tikai vienā sfērā. Mana pasaule ir skropstas.

Tev ir skaistas skropstas, lielisks manikīrs, seja bez grumbām, slaids ķermenis... cik mūsdienās maksā būt skaistai sievietei?

Es vienmēr atbildu vienādi – jo vecāka tu paliec, jo dārgāk tas maksā. Diemžēl tā ir. Es naudu neskaitu. Ja sāksi skaitīt, visu mūžu skaitīsi. Mans Jānis vienmēr ekonomē, spēj nokaulēt cenu, daudz lieki nemaksās... bet saka, pretpoli pievelkas [smejas].

Jānis ir tava otrā pusīte, ko redzam tavu sociālo tīklu kontos?

Jā, tas lielais lācis! Viņam bārda ir viss. Jo lielāka bārda, jo vīrišķīgāks. Viņam arī ir mūžīga problēma ar apaviem, jo tik lielu izmēru reti kur var dabūt. Laikam 47. izmērs bija. Kad ceļojam, viņam viesnīcā nelien kājās viesu čībiņas [smejas].

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Jūs daudz ceļojat – kur tev pagaidām paticis vislabāk?

Francija. Mīlu. Gribu šogad sākt mācīties franču valodu un, protams, plānojam šogad arī Franciju.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Neesi saskārusies ar baumoto franču rupjību pret ārzemniekiem?

Nē, viņi ir jauki. Man viennozīmīgi nav bijusi negatīva pieredze.

Uz kurieni tu vēl gribētu aizceļot, bet neesi vēl bijusi?

Ja godīgi, man ir paranoja no lidošanas, bet ļoti, ļoti gribu uz Dubaiju.

Bet kā tu vari tik daudz ceļot, ja tev ir bail lidot?

Man nav bail lidot.

Lidmašīnā man liekas, ka man apstājas dzīve. Dažiem ir bail paceļoties vai nolaižoties, bet man īpašas grūtības sagādā būt lidmašīnā, kad tā ir gaisā virs mākoņiem. Nedod Dievs, gadīsies kāda gaisa bedre...

Esam iemanījušies, ka Jānis ar bērniem Mihaelu un Džovanni sēž atsevišķi, bet es cenšos ar sevi tikt galā. Mihaels ir īsts lidmašīnu cilvēks, ka tik kaut kur aizlidot.

Kā tu tiec galā ar ceļošanu ar bērniem, raudāšanu?

Mums tā nav. Lielāka problēma ir koferu sagaidīšana, viesnīcā viens grib tur, otrs tur. Mums ir ļoti viegli, jo ir noteikta kārtība un režīms, esam ieaudzinājuši, ko un kā. Piemēram, bērni ēd tikai pie galda. Kaut vai tikai konfekti, bet pie galda.

Cik noprotu, jūs visur ņemat līdzi bērnus.

Mums vajag to trīšanos ar bērniem, viņu ņemšanos. Mēs esam totāli bērnu cilvēki. Nav tā, ka viņi traucē. Nekad.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

I hate to fly... But this is one of the most beautiful views ever..

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Kad tikko satikāmies, tu teici, ka visa tava dzīve ir pakļauta grafikam.

Mēs ceļamies 7.20, maksimums 7.30. Bērni sagatavojas, Jānis sačammājas, aizved bērnus uz bērnudārzu. Es braucu uz sporta zāli. Pēc tam braucu uz darbu. Pēcpusdienā vai nu es, vai Jānis braucam pakaļ bērniem, izvadājam pa pulciņiem, un tad mājās. Svētdienas gan vienmēr ir ģimeņu dienas – mums patīk peldēt, līdz ar to braucam uz akvaparkiem.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Mēs nereti tavos sociālajos tīklos redzam selfijus no sporta zāles.

Tā kā man ir sēdošs darbs, man ir pienākums iet uz sporta zāli. Es tur pamostos. Kad neesmu aizgājusi no rīta, varu būt fūrija. Man sports ir vajadzīgs. Cenšos iet četras reizes nedēļā, vēl skrienu mājās uz trenažiera. Es pēc septiņiem gadiem jau automātiski zinu, kas man nepieciešams. Bet tas neliedz iet man izmācīties par treneri. To arī darīšu, tīri sev. Strādāt šajā sfērā gan neplānoju. Varbūt vienīgi pakontrolēšu savu otro pusīti [smejas].

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

02.01.20 10km

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Tu daudz sporto, bet tev patīk arī garšīgi paēst.

Cik sadedzinu, tik apēdu [smejas]. Es ļoti sekoju līdzi tam, ko ēdu, izņemot tad, kad Jānis šmorē. Es sekoju līdzi patērētajām kalorijām. Neēdu treknu, izvairos no piena produktiem. Ja apēdīšu škololādi, zināšu, ka varu atļauties tikai vakariņas.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Izklausās, ka tu esi ļoti strikta gan pret sevi, gan citiem.

Stingra, bet mīļa. Mani klienti nekavē, jo es nekavēju. Šī stingrība rada cieņu. Nevar atslābināties. Ja atslābināsies, kāds paņems un iedurs tev dunci mugurā.

Tu esi skaista, kopta sieviete, kura daudz ieguldījusi savā izskatā, un, protams, līdz ar to nāk arī tāda problēma kā pielūdzēji. Kā tu ar to tiec galā?

Es uzreiz dzēšu šīs viņu vēstules. Nelasu. Man vienmēr ir kārtība. Katru vakaru dzēšu visu lieko telefonā. Delete!

2018. gadā kļuva zināms, ka tev nepiedienīgus piedāvājumus tolaik izteica aktrises un uzņēmējas Agneses Zeltiņas mīļotais vīrietis.

Bija tā. Skumji. Šausmīgs tipāžs.

Tev bieži raksta sabiedrībā pazīstami vīrieši?

Gadās. Tam man ir Jānis, kurš viņus noliek pie vietas. Man nesen viens tāds uzrakstīja, prasīja, kā iet, un Jānis aizsūtīja viņam mūsu abu selfiju. Pārstāja rakstīt.

Man telefonam paroles nav, nav arī ko slēpt no Jāņa.

Sociālajos tīklos vispār diez ko daudz nesēžu, godīgi sakot. Rītā un vakarā apskatos, ceļojumos esmu aktīvāka.

Tev negribas reizēm uzrakstīt šo pielūdzēju otrajām pusītēm un pastāstīt, ko viņi tev pa kluso piedāvā?

Esmu tā darījusi. Arī Jānis ir tā darījis. Tā ir labāk.

Bet tu mēdz arī publiskot foto, kuros esi redzama, piemēram, apakšveļā.

Visi foto, kurus esmu publiskojusi, ir saskaņoti ar Jāni. Viņam arī patīk. Vispatīkamāk gan ir, kad bērns pasaka “Mamma, tu esi skaista.”

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Не смотри на меня в плюсах, я стабильная в минусах🤘

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Tu esi skaista, efektīga sieviete, kura izceļas uz pelēkā pūļa fona. Un tev ir arī daudz tetovējumu. Visredzamākais laikam ir mikipele Minnija uz plaukstas. Kāpēc tu esi tik ļoti aizrāvusies ar Disneja tēliem?

Jau kopš bērnības man tas asociējas ar mieru, harmoniju, pozitīvismu. Visas Disneja pasakas vienmēr beidzas labi. Man ir vesela mikipeļu kolekcija no dažādām pasaules valstīm. Šogad, cerams, aizbraukšu uz Krieviju un tikšu pie tetovēšanas meistara, kas specializējas Disneja varoņos. Un 30. dzimšanas dienu sagaidīju Parīzes Disnejlendā!

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Cik tev kopumā ir daudz tetovējumu?

Daudz. Var izskaitīt, bet es to nedaru. Jānim gan tikai viens - mans vārds. Gadu pēc tā uztetovēju viņa vārdu. Nopelnīja. Viņš jebkurā gadījumā ir mans bērna tēvs. Pat ja mēs kādreiz izšķirtos, es no tā nevēlētos atbrīvoties.

Vai tu atceries savu pirmo tetovējumu?

Jā, tas bija “Playboy” zaķītis. Es to nenožēloju, bet būtu gribējies uzlabot. Nākamais bija ķepiņas uz krūtīm. Tad es sapratu, ka gribu vēl! Tetovējumi ir kā narkotikas.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Tu savu ķermeni esi uzlabojusi arī ar dažādām procedūrām un operācijām.

Jā, un man patīk ar to dalīties sociālajos tīklos, jo par to tīri vienkārši trūkst informācijas. Piemēram, man bija plakstiņu operācija – beidzot varu brīvi atvērt acis. Bet saprast, kas un kā, atrast ārstu bija grūti. Pēc tā sapratu, ka vajag dalīties! Tas palīdzēja daudzām meitenēm! Līdzīgi bija ar krūšu palielināšanu – neviens, piemēram, neteica, ka tās vajag pirms un pēc operācijas smērēt ar pretstriju krēmu. Āda ir jāsagatavo pirms tik straujas nostiepšanas. Arī grūtniecības laikā un pēc tās šis krēms noder. Pati smērēju krūtis un vēderu, bet dibenu aizmirsu [smejas]. Tagad ir strijas.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on

Kāpēc tu izlēmi palielināt krūtis?

Man bija nullīte. Tur nebija variantu. Mans padoms ir likt vienu izmēru lielāku, nekā tu gribi. Kad krūtis ir tikko palielinātas, tās ir lielas, bet ar laiku tūkums noiet. Vēl es arī iesaku nelikt dabīgās formas implantus – man šīs lāsītes pagriezās. Nācās tās nomainīt pret “bumbām”, kam ir apļa forma. Tās nepagriezīsies un stāvēs vietā. Un laba ķirurga atrašana ir laimes spēle. Risks ir vienmēr, bet ne jau tāpēc būtu jābaidās darīt. Piemēram, manai māsai implants ieplīsa. Tā gadās. Es eju un daru. Nav problēmas, kuru nevar atrisināt.

Jāņem vērā, ka krūšu palielināšana ir ļoti sāpīga. Man ir bijuši divi ķeizargriezieni – tas nav nekas salīdzinājumā ar krūtīm. No roku, krūšu muskuļu sāpēm biju gatava rāpot pa sienām, bet tas bija tā vērts. Es uz to būtu gatava vēlreiz, ja būtu nepieciešams.

Pēc otrā bērna man likās, ka manām krūtīm nepieciešama pacelšana, bet ārsts ieteica vienkārši ielikt izmēru lielākus implantus, lai aizpildītu to tukšumu, kuru radīja nostiepusies āda. Es gribētu trešo bērnu, bet gan tikai pēc dažiem gadiem, jo gribu padzīvot sev. Nevaru savu dzīvi iedomāties bez bērniem. Man liekas, ka pirms bērniem tikai eksistēju, nevis dzīvoju. Es biju tik laimīga, kad gaidīju pirmo bērniņu. Jau tad es zināju, ka tas ir tas, ko man vajag. Es esmu ģimenes cilvēks. Man nepatīk iet uz pasākumiem, kur daudz cilvēku.

Mana pasaule ir mana ģimene un mans darbs.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Kristine Deimon (@kdeimon) on