Tapusi māksliniekam, teorētiķim un mākslas kritiķim Jurim Soikanam veltīta izstāde

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Juris Soikans pie sava darba. Dortmunde. Ap 1961. gadu.
Juris Soikans pie sava darba. Dortmunde. Ap 1961. gadu. Foto: LU Akadēmiskās bibliotēkas kolekcija

23. februārī Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē tiks atklāta izstāde, kas veltīta ekstraordinārai personībai – māksliniekam, teorētiķim, mākslas kritiķim un pedagogam Jurim Soikanam (1920–1995). 

Izstādes ierosme ir mākslinieka simtā jubileja, kas šogad apritētu 12. aprīlī, kā arī tā ir solis trimdas vēstures pārskatīšanā un tās aktualizēšanā, paplašinot mūsu zināšanas un līdzšinējos pieņēmumus par Latvijas mākslas un vēstures nesenām norisēm. Izstāde ietvers Jura Soikana glezniecības darbus no viņa darbu sērijas “Maģiskais reālisms”, kā arī ļaus iepazīt mākslinieka arhīvu, izgaismojot Soikana biogrāfijas atsevišķas lappuses un viņa plašo interešu loku.

Jura Soikana daiļrade un tās attīstības trajektorijas ir ievērojami plašas, kā arī iezīmē būtiskas 20. gs. otrās puses Latvijas kultūras un mākslas vēstures lappuses, kas saistītas ar trimdu, migrāciju un kultūru mijiedarbību gan lokālā, gan globālā kontekstā. 1984. gadā Juris Soikans rakstīja: “(..) esmu kļuvis par trīs kultūru cilvēku – latviešu, krievu un vācu. Nedomāju, ka man tas būtu nācis par sliktu. Gluži otrādi – uzskatu to par sava veida garīgu bagātinājumu, jo man ir nevis viens vai divi, bet nu jau trīs kultūras dālderi! Un es neesmu vienīgais, kas jau Latvijā piedzimis un uzaudzis divu kultūru garīgā pasaulē.“

Juris Soikans. Maģiskais reālisms – 30. 1974. Audekls, eļļa.
Juris Soikans. Maģiskais reālisms – 30. 1974. Audekls, eļļa. Foto: Privātkolekcija

Juris Soikans ir dzimis un audzis Ludzā, mācījies Rēzeknē un Rīgā, bet Otrā pasaules kara notikumu iespaidā nonāca trimdā, pēc kara uzsākot dzīvi Dortmundē, Vācijā, kur arī aizritēja lielākā daļa viņa radošās biogrāfijas. 1990. gadā viņš atgriezās Latvijā. Savā radošajā praksē viņš pievērsās glezniecībai, grafikai, grāmatu ilustrēšanai, rakstījis dzeju, kā arī muzicējis, izteiksmes formām kulminējot neordināros radošos meklējumos un atradumos. Būtiska viņa radošā mantojuma daļa ir sarakstītās esejas, mākslas kritikas un teorētiskie pārspriedumi. Bez tā izstrādāta arī kibernētiskās estētikas teorija kā modernās mākslas pedagoģijas metode, ko Soikans pielietoja arī savā pedagoga praksē. Sākot ar 1972. gadu, Soikans glezniecībā attīsta ideju par “Maģisko reālismu”, konceptualizējot to formas, krāsas un dinamikas aspektu ietvarā.

Latgales vēstniecībā skatāmajā izstādē “Juris Soikans. Maģiskais reālisms” būs sakopoti mākslas darbi un arhīva liecības no LU Akadēmiskā bibliotēkas, J. Soikāna Ludzas mākslas skolas, kā arī viņa meitas privātkolekcijas. Svinīgā izstādes atklāšana notiks 23. februārī plkst. 14.00, īsi pirms Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2019“ ceremonijas, kuras scenogrāfiju caurvīs tieši mākslinieka darbi. J. Soikanam veltītā izstāde no 23. februāra līdz 23. martam būs aplūkojama koncertzāles divos stāvos no otrdienas līdz svētdienai no 12.00 līdz 22.00, bet pirmdienās no 12.00 līdz 18.00, izstādes apmeklējums ikvienam interesentam ir bezmaksas.

Juris Soikans Dzintaros. Jūrmala. 1991. gads.
Juris Soikans Dzintaros. Jūrmala. 1991. gads. Foto: LU Akadēmiskās bibliotēkas kolekcija

Izstāde “Juris Soikans. Maģiskais reālisms” tiek veidota sadarbībā ar mākslas vēsturnieci un kuratori Andru Silapēteri un biedrību “AB2E”. Izstādes grafisko noformējumu un arhitektūru veidojuši Asnate Bočkis un Rogier Arents. Izstādes norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, J. Soikāna Ludzas mākslas skola un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu