Klātienē aplūkojot jaunbūves, tiekoties ar būvniekiem, arhitektiem, projektētājiem, būvju saimniekiem un izmantotājiem, žūrija atlasīs labākas būves Latvijā. Piedāvājam ielūkoties žūrijas favorītos un uzklausīt ekspertu komentārus.

Latvijas Universitātes Zinātņu māja

Fantastiska sajūta, ka var redzēt cilvēku kustību lielā mājas daļā. Zinātnieki un studenti no dažādiem LU institūtiem un fakultātēm savākušies vienuviet. Mācībspēku kabineti ir mazi, jo lielākā daļa viņu darba dienas paiet laboratorijās un auditorijās, arī anatomikumā, kuru no citām telpām šķir divkāršas gaisa slūžas. Ikvienā stāvā darbojas sava ventilācijas sistēma ar īpašām funkcijām, jo pētniekiem ir dažādas prasības. Fizikas laboratorijā barošanas bloks ir iekārts, lai novērstu vibrācijas. Plašās ātrija kāpnes tiek izmantotas kā auditorija, dziļumā aizvirzītie stāvu griesti un sienas klātas ar akustiskajiem paneļiem. Kori, kuri te dziedājuši, ātriju sauc par koncertzāli. LU darbiniekiem vēl jāpierod, ka ēku vada automātiskā vadības sistēma, nevis viņi, ka logus nevar vērt vaļā, kad iegribas, un daudzās vietās atveramu logu nemaz nav. Ikviens stāvs ir cita izmēra. Ēkas būvniecība prasījusi 640 000 cilvēkstundas darba.

Normunds Grinbergs, Rīgas Celtniecības koledžas direktors, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents: „Moderna un kvalitatīva ēka. Loti pārdomāta un veiksmīgi realizēta mūsdienīgas universitātes koncepcija. Labo rezultātu noteikti ir pozitīvi ietekmējis būves pasūtītāja prasīgums un komandas prasme monitorēt būvniecības procesu.”

Muzeju krātuvju komplekss

Milzīgajā, modernajā ēkā izvietotas gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Rīgas Kino muzeja krājumu uzglabāšanas telpas, gan lasītavas un izstāžu zāles. Šeit strādā restauratori un pētnieki. Ikvienam muzejam ir sava piegādes zona ar kravas liftu, kura celtspēja ir 5 tonnas. Krātuvē glabājas lielas vērtības, tāpēc šeit noteiktas augstas ugunsdrošības prasības. Darba gatavībā ir lielākā gāzes ugunsdzēsības sistēma Baltijā.

Arturs Lešinskis, Dr.sc.ing., RTU BIF profesors, LLU VBF un RISEBA FAD viesprofesors, SIA „Lafivents” valdes priekšsēdētājs: „Ļoti komplicēts objekts, ar kuru būvnieks ir labi ticis galā. Inženiertehniski sarežģīta ēka, kurā izpildītas daudzas īpašas prasības, piemēram, nodrošināt atšķirīgu gaisa temperatūru un mitrumu dažādās glabātuvēs. Moderni veidota ārtelpa, kas saskan ar būves ārējo veidolu.”

Rīgas Tehniskās Universitātes Inženierzinātņu un viedo tehnoloģiju centra mācību korpusa pārbūve

RTU rāda priekšzīmi, kādām jābūt kvalitatīvām mācību telpām. Nosiltināta fasāde, mainīti logi. Ēkas saimnieki ir centušies saglabāt nozīmīgas detaļas no vecās ēkas – kāpņu margas ir izgatavotas jaunas un nomainītas, saglabājot iepriekšējo dizainu. Ēkā uzstādīta automātiskā vadības sistēma. Apkure, dzesēšana darbojas vienoti. Gaisa pieplūde ēkai ir sadalīta astoņos gaisa apmaiņas blokos, telpās tiek regulēta automātiski atkarībā no cilvēku skaita.

Kaspars Bondars, Dr. sc. ing., RTU asociētais profesors: „Uzteicami, ka RTU cenšas paaugstināt saimniecisko efektivitāti, koncentrējot savas struktūrvienības vienuviet Ķīpsalā. Ļoti patīk koridoru sienās izbūvētās sēdvietas studentiem. Kādreiz tur bija elektrības skapji, telpas apkopēju instrumentiem.”

Imantas Sporta centrs

Sakārtots daudzstāvu ēku iekšpagalms, ar žogu apkārt, kā to prasa skolu noteikumi, bet atvērts ziemā līdz pulksten astoņiem, bet vasarā – līdz desmitiem vakarā. Stundu laikā pieejams tikai Rīgas Imantas vidusskolas skolēniem. Sākumskolā ieviests noteikums, ka skolēniem katru dienu viena stunda jāpavada ārā. Ir uzbūvēta āra klase, un, protams, skolēnu rīcībā ir viss lielais laukums – rotaļu laukumi, skeitparks, vingrošanas laukums, divi multifunkcionālie laukumi, divi „3x3” basketbola laukumi, skrejceļš ar tāllēkšanas sektoru, futbola laukums ar mākslīgo zālienu, tribīnes. Izveidota parka teritorija ar jauniem apstādījumiem, kokiem, skatuvi un piknika galdiem. Ģimenes šeit svin svētkus, protams, bez alkohola. Moduļu ēkās izvietotas tualetes, medicīniskās palīdzības kabinets, inventāra noma. Ja pēc sporta nodarbībām palūgsiet, jums atslēgs dušu.

Indra Purs, Latvijas Ainavu arhitektu biedrības valde locekle: „Imantas sporta centrs ir izcils paraugs, kā pilsētas vidē izveidot atpūtas zonu, saglabājot vecos kokus un stādot jaunus, ierīkojot zālāju, celiņus, sporta nodarbību vietas. Ideāli piemērota vieta cilvēkiem dažādā vecumā, ar dažādām interesēm. Ir zonas gan sportam, gan mierīgai atpūtai. Patīk šīs vietas plašums un daudzveidība.”

Ugunsdzēsēju depo un administratīvā ēka

90 sekundēs pēc trauksmes signāla saņemšanas ugunsdzēsēju komandai ir jābūt aiz depo vārtiem. Šeit no svara ne tikai ugunsdzēsēju fiziskās sagatavotības līmenis un prasmes, bet arī telpu izvietojums un piemērotība. Pamatīgi būvētās jaunās ēkas pirmajā un otrajā stāvā atrodas ugunsdzēsēju depo – automašīnu un glābšanas līdzekļu novietnes, neliela sporta zāle, virtuve, atpūtas telpas, bet augstāk – administrācijas darbinieku kabineti. Astoņstāvīgā torņa iekšpusē žāvējas ugunsdzēsības šļūtenes, bet ārpuse ar balkoniem ir piemērota treniņiem kāpšanā. Ugunsdzēsēju depo torņa siluets noteikti kļūs par vienu no Pārdaugavas vizītkartēm.

Juris Mellēns, Valmieras pilsētas galvenais būvinspektors, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas pārstāvis: „Ugunsdzēsējiem un glābējiem funkcionāli piemērota ēka ar labu plānojumu. Vienkārša un uzticama konstrukcija. Šeit ir izlietots ļoti daudz metāla.”

Ēkas fasādes pārbūve Kaļķu ielā 11a

VAS „Valsts nekustamie īpašumi” ir parūpējušies par skaista valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa atdzimšanu Kaļķu ielā 11a, kas plašāk pazīstama kā akadēmiskā kora „Latvija”mītnes vieta. Atjaunota nama fasāde. Darbi prasījuši lielu precizitāti un māku, un ir veikti augstā līmenī.

Lelde Igaune, „Bureau Veritas Latvia” Rūpniecības nodaļas klientu menedžere, Būvmateriālu ražotāju asociācijas pārstāve: „Pēc fasādes apskates var secināt, ka darbi veikti kvalitatīvi. Tas apstiprina informāciju, kuru uzņēmējs iesniedza skates pieteikumā. Proti, atsūtīto darbu aprakstā var redzēt, ka izmantoti kvalitatīvi materiāli un rūpīgi ievērota darbu secība. Žēl, ka neatradās līdzekļi transformatoru durvju nomaiņai, jo sākotnēji šeit, ēkas pirmajā stāvā, bijušas vitrīnas un galvenā ieeja. Paldies uzņēmuma pārstāvim, kurš bija sagatavojis materiālu ar foto uzņēmumiem pirms darbu veikšanas, kas ļoti spilgti parāda to, cik krasas izmaiņas notikušas ar šo ēku.”

Hilton viesnīcas ēkas jaunbūve

Pasaulē pazīstama kā „Hilton Garden Inn Riga Old Town”. Fasāde, kura pēc arhitekta ieceres precīzi ataino senās Rīgas māju pamatus, kas atradās viesnīcas šā brīža atrašanās vietā. Tāpēc ēkai nav divu vienādu logu. Atklātie pamati un arheoloģiskā izpēte prasījusi savu un būvniecība izstiepusies 31 mēneša garumā. Šobrīd esot viegli aprēķināt viesnīcas noslodzi, cita starpā 85%, jo numuriņu ir tieši 100. Viesnīca sākusi darbu tajā pašā dienā, kad ēka nodota ekspluatācijā. Ēkai vēl nebijis jumta, kad tikuši izveidoti divi varianti numuriem, lai izmēģinātu, modelētu un izstrādātu šā brīža iekārtojumu. Liela uzmanība pievērsta klientu drošībai – pārejās ap viesnīcas iekšējo slēgto pagalmu ir dūmu aizsargstikli, dūmu novadīšanas sistēma, durvis ir ugunsdrošas. Gaidāma otrās kārtas būvniecība – vēl 80 numuri.

Daiga Skujāne, Dr.arch., LLU Vides un būvzinātņu fakultātes dekāne, profesore: „Izmantoti interesanti arhitektoniskie un tehniskie risinājumi. Vecrīgas šaurība diktē savus noteikumus, tāpēc ēkai ir tāda reti sastopama ierīce kā automašīnu lifts no pagrabstāva. Iekšējie numuri ar neatveramiem logiem vērsti uz slēgto iekšpagalmu.”

Latvijas Republikas Prokuratūras ēka Kalnciema ielā

Ēkas pārbūves projektēšana un būvdarbi prasījuši trīs gadus, pēc kuriem 1927. gadā būvētā trīs stāvu ēka izskatās kā jauna. Telpas pārplānotas atbilstoši nomnieka intersēm. Izbūvēts lifts, lai nodrošinātu vides pieejamību. Atjaunota, nosiltināta ēkas fasāde, nomainīts jumta segums. Vienā ēkas daļā strādā 30 Zemgales un Vidzemes rajonu prokuratūras darbinieku, otrā iekārtojies optikas veikals „Fielmann”.

Leonīds Jākobsons, Būvmaterialu ražotāju asociācijas izpilddirektors: „Uzteicama ir ēkas saimnieka, VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, un būvnieku spēja optimāli izmantot telpas un piemērot tās nomnieku prasībām. Šajā gadījumā prokuratūras apmeklētāju un darbinieku vajadzībām – lifts, noliktavas lietiskajiem pierādījumiem, neliela atpūtas telpa un darbinieku virtuve.”

LNK Kalnciema biroji

"LNK Kalnciema biroji" pārbūvēti ar precīzu, lietišķu pieeju biroju nomas biznesam. Nomātgribētāji gaidot rindā. Apvienotas divas ēkas – bijusī kopmītne un administrācijas ēka. Telpu nomnieki tika lūgti pārcelties uz ēkas otru daļu un turpināja darbu, kamēr būvnieki strādāja. Gada un pāris mēnešu laikā viss paveikts. Naktī ēkas fasāde tiek izgaismota. 700 kvadrātmetru lielā ēka iepriekš tikusi rekonstruēta 2006. gadā, tāpēc logi palikuši iepriekšējie. Mainīta kanalizācija, ūdensvads. Padziļināts un nostiprināts pagrabs.

Egīls Emersons, SIA „Betonam.lv” valdes loceklis, Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvis: „Nolaistā padomju laiku ēka ir ieguvusi jaunu seju. Darbi ir veikti kvalitatīvi. Nomnieku prasībām ļoti atbilstoša ēka. Apgaismojums to naktī dara ļoti dzīvīgu.”

Svētā Jēkaba katedrāles altārtelpas restaurācija

Restaurēta ļoti nozīmīga vieta – Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāles altārtelpa. Daļa katedrāles jau restaurēta, daļā rit darbi. Altārtelpā no sienām tika noņemti iepriekšējās pārbūvēs pieliktie koka paneļi, kas citās ēkas daļās vēl palikuši, un tā atguvusi seno izskatu. Lai mūris saglabātos sauss, ārpusē padziļināta drenāža. Iekšpusē siltumu nodrošina apkures radiatori. Visā ēkā paredzēts radiatorus novietot padziļināti grīdā, tad siltais gaiss celsies augšup caur dekoratīvu režģi. Iepriekšējās restaurācijas laikā, 20. gs. sākumā, katedrāles ailās atklāti gleznoti ornamenti, kuri tikuši atjaunoti.

Ineta Geipele, Dr. oec., RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustāmā īpašuma ekonomikas institūta direktore, profesore: „Restaurācija ir īpaši dārgs būvniecības process. Jēkaba katedrāle tiek sakārtota lēni, bet pārliecinoši. Iespaidīgi, ka šeit ir strādājuši tādi ievērojami restaurācijas arhitekti kā Ilmārs Dirveiks un Artūrs Lapiņš.”